Militārais eksperts norāda uz būtisku izmaiņu frontē. Tā nav labvēlīga Krievijai

LETA
Militārais eksperts norāda uz būtisku izmaiņu frontē. Tā nav labvēlīga Krievijai
Facebook Telegram Draugiem Twitter Whatsapp
Comments 4
Izpostīts krievu tanks.
Izpostīts krievu tanks. Foto: Andrii Marushchynets/Shutterstock

Krievijas sāktajā karā taktiski operacionālā sauszemes iniciatīva šobrīd pilnībā ir Ukrainas pusē, šādu vērtējumu intervijā žurnālam "Ir" sniedzis Nacionālo bruņoto spēku Bruņojuma kontroles dienesta priekšnieks, pulkvedis Ēriks Naglis.

Viņa skatījumā, šī iniciatīva pirmām kārtām ir militārajā jomā, jo Ukrainai veiksmīgi izdevās Harkivas un Hersonas atbrīvošana, turklāt ukraiņiem šobrīd ir arī morālā iniciatīva.

Pašlaik kaujaslaukā sarežģītākie sektori ir Bahmuta, Avdijivka un Donecka, bet kopumā krieviem joprojām tur neesot nekādu panākumu.

"Notiek mīņāšanās uz vietas ar lokālām kaujām - te uzbrūk viena puse, te otra. Var teikt - sarežģīta stabila situācija," sacījis pulkvedis.

Krievija savukārt tagad ir spiesta aizstāvēties un pāriet aizsardzībā, kas ir liela pārmaiņa kopš kara sākuma. "Krievijas pusē notiek diezgan haotiska darbība - ukraiņi ar savām operācijām viņus piespiež mētāties no viena frontes sektora uz otru. (...) Pretinieks ir jāpārspēj viltībā un gudrībā. Tas ukraiņiem šobrīd ir izdevies," piebildusi militārpersona.

Eksperta skatījumā, kopējā situācija frontē apliecina, cik veiksmīgi ukraiņiem izdodas karot un piespiest Krieviju spēlēt pēc viņu noteikumiem.

"To jācenšas uzturēt un attīstīt, nekādā gadījumā neapstāties," sacījis Naglis, "domāju, ka ukraiņiem visā plašajā frontē būs kādas pauzes, bet noteikti atkal jāmeklē nākamā [krievu] vājā vieta, kur dot spēcīgu triecienu."

Pulkvedis uzskata, ka viens no variantiem, ko ukraiņiem tagad vajadzētu darīt, ir aktivizēties Zaporižjas apgabalā un ar uzbrukuma operāciju mēģināt iedzīt ķīli starp Krievijas karaspēka grupējumiem, kas pašlaik atrodas Hersonā, un tiem, kas atrodas Zaporižjas un Doneckas apgabalā, mēģinot viņus nogriezt vai nu Melitopoles, vai Berdjanskas virzienā, jo ķīlis radītu nākamo efektu - viss Krievijas karaspēka grupējums, kas tagad atrodas Hersonas apgabalā, faktiski tiktu atgriezts no apgādes pa sauszemi, kas sāktu apdraudēt Krievijas Zaporižjas un Doneckas apgabalu grupējumu no flanga un krieviem būtu ļoti sarežģīta situācija.

Savukārt Krimas atbrīvošana, eksperta skatījumā, varētu būt sarežģītāka,

jo to krievi vairāk uztver kā savu teritoriju, attiecīgi Krimas aizstāvēšanai gatavotos nopietnāk. "Krieviem būtu jāpārdislocē savi spēki no citiem frontes sektoriem uz Krimas aizstāvēšanu. Tas ukraiņiem pavērtu iespējas atbrīvošanai Doneckas apgabalā un varbūt kaut kur citur. Zaporižjas un Melitopoles "iedzīšana" būtu nākamais, par ko ukraiņiem vajadzētu padomāt. Droši vien ukraiņi tā arī domā, par ko liecina karaspēka kustība. Tas, iespējams, varētu būt nākamais scenārijs," lēsis Naglis.

"Krima vispār ir atsevišķs stāsts. Krievi pret to izturēsies nopietnāk. Krima ir būtisks Krievijas militārais bastions, tur atrodas Melnās jūras kara flote. Kopš Krimas aneksijas viņi ir ieguldījuši pūles un līdzekļus, lai tur izvietotu lielu un dažādu karaspēku, tajā skaitā raķetes. Ar Krimas zaudēšanu Krievija zaudētu pilnībā visu savu Melnās jūras floti un ietekmi pār Melno jūru. Tas viņiem būtu ļoti spēcīgs trieciens," piebildis virsnieks, "tas gan nenozīmē, ka Ukrainai nevajadzētu mēģināt atgūt šo teritoriju. Bet tas būtu sarežģītāks, nopietnāks jautājums. Taču radīt apdraudējuma sajūtu, ka mēs to tūlīt darīsim, noteikti vajadzētu. Tas atvieglotu situāciju pārējos frontes sektoros."

Pēc Nagļa vārdiem, Ukrainai ir "jāuztur temps, iniciatīva, jāspiež, jāspiež, jāspiež", jo, ja ukraiņi apstāsies, krieviem būs handikaps un būs laiks apgādāt savas vienības.

Pulkvedis atzinis, ka Krievijas cerības, skatoties uz to, kas notiek kaujaslaukā, esot teju neizprotamas. "Viņiem viss ir diezgan bēdīgi. Jā, šī ir krievu cerība - turpināt apšaudīt Ukrainas civilo infrastruktūru, energoapgādes sistēmas. Ja nav elektrības, uzreiz rodas rinda citu problēmu - ne tikai gaismas trūkums, nav arī siltuma, ūdensapgādes. Mērķis ir viens - terors un tādā veidā likt sabiedrībai ciest, lai viņi izdara spiedienu uz savu prezidentu un valdību, ka jāpārtrauc karš, jānāk uz miera sarunām ar Krieviju - mēs salstam, grimstam tumsā, ir ziema."

"Šī laikam ir tā kārts, uz ko tagad Krievija liek uzsvaru. Ja kaujaslaukā neko nevar parādīt, tad ar terora taktiku mēģinās panākt, lai Ukrainas iedzīvotāji izdara spiedienu uz savu valdību. (...) Diemžēl tādu taktiku, negūstot panākumus kaujaslaukā, Krievija ir izvēlējusies," secināja militārpersona.

Tēmas
Aktuālākās ziņas
Jaunākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu