Viņš skaidro, ka energoresursu pieprasījuma pieaugums, pasaules ekonomikai atveseļojoties pēc Covid-19 pandēmijas, kā arī Krievijas sāktais karš Ukrainā 2022. gadā ir veicinājis energoresursu cenu eskalāciju. Kopumā Eiropā, salīdzinot ar cenu 2021. gada sešos mēnešos, šogad pirmajā pusgadā pieaugums ir lielāks nekā Latvijā, un to ietekmējis vairāku faktoru kopums.
Latvijā elektroenerģijas vidējā cena 2022. gada pirmajā pusgadā bija 151,27 eiro par megavatstundu (MWh),
kas ir 2,8 reizes vairāk nekā 2021. gada sešos mēnešos, kad tā bija 54,08 eiro par MWh.
Vienlaikus, piemēram, Francijā elektroenerģijas vidējā cena šogad sešos mēnešos sasniedza 228,5 eiro par MWh, kas ir kāpums 3,9 reizes, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, Nīderlandē šogad pirmajā pusgadā vidējā cena bija 200,95 eiro par MWh, kas ir 3,6 reizes lielāka, bet Vācijā - 184,95 eiro par MWh, kas ir pieaugums 3,4 reizes.
Štūlbergs norāda, ka elektroenerģijas cenas kāpumu, kas sākās 2021. gadā, šogad saasināja vairāku faktoru kopums. Tostarp Ziemeļvalstu hidrobilancei novērots straujš kritums - ja 2021. gada pirmajā pusē tā bija 4,4 teravatstundas (TWh) virs normas robežas, tad attiecīgajā periodā 2022. gadā - vidēji 10 TWh zem normas līmeņa. Tas atspoguļojās arī hidroizstrādes samazinājumā par 12,5 TWh attiecīgajos periodos.