Pk, 3.02.2023.

Politologs skaidro, kāpēc Saeimā lēmumu pieņemšana turpmāk varētu būt apgrūtinoša

LETA
Politologs skaidro, kāpēc Saeimā lēmumu pieņemšana turpmāk varētu būt apgrūtinoša
Facebook Telegram Draugiem Twitter Whatsapp
Comments
Partijas "Progresīvie" pārstāvji - finanšu ministra amata kandidāts Andris Šuvajevs (no kreisās), partijas Ministru prezidenta amata kandidāts Kaspars Briškens, partijas pārstāvis, Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds un partijas valdes loceklis Mārtiņš Kossovičs tikšanās laikā ar partijas "Jaunā vienotība" pārstāvjiem.
Partijas "Progresīvie" pārstāvji - finanšu ministra amata kandidāts Andris Šuvajevs (no kreisās), partijas Ministru prezidenta amata kandidāts Kaspars Briškens, partijas pārstāvis, Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds un partijas valdes loceklis Mārtiņš Kossovičs tikšanās laikā ar partijas "Jaunā vienotība" pārstāvjiem. Foto: Zane Bitere/LETA

Ņemot vērā, ka Ārlietu, Juridiskajā, Mandātu, ētikas un iesniegumu, kā arī Nacionālās drošības komisijā vairākumā ir opozīcija, lēmumu pieņemšana turpmāk varētu būt apgrūtinoša, sacīja Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultātes profesors, politologs Juris Rozenvalds.

Saeimas Juridiskā komisija šodien, skatot pirms galīgā lasījuma, atkal noraidīja grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā, kas nepieciešami, lai iedzīvinātu topošās koalīcijas ieceri par ministru biedru ieviešanu.

Politologs uzsvēra, ka nākotnē līdzīgas situācijas varētu atkārtoties, tādēļ vajadzēs mobilizēt deputātus, tomēr, vai tas vienmēr izdosies, esot grūti prognozējams jautājums. Salīdzinot 14.Saeimu un 13.Saeimu, Rozenvalds atzīmēja, ka iepriekšējā sasaukumā opozīcija nebija īpaši aktīva, bet patlaban ir citādāk - ir pietiekami ambiciozi spēki, kas pagaidām vēl nav piesaistīti valdības veidošanā.

Kā piemēru politologs minēja "Progresīvos", retoriski vaicājot, kāpēc politiskajai partijai tagad vajadzētu visu laiku atbalstīt partiju apvienību "Jaunā vienotība" (JV), ja partijai ir pašai savas politiskās intereses, kuras tā vēlēsies parādīt sabiedrībai.

To pašu, Rozenvalda ieskatā, varot teikt arī par politisko spēku "Latvija pirmajā vietā" (LPV) un Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS).

Taujāts, vai koalīcijas veidošanā nevajadzēja piesaistīt ceturto partneri, politologs uzsvēra, ka šis jautājums ir uzdodams Nacionālajai apvienībai (NA) un "Apvienotajam sarakstam" (AS), kas "sita dūri krūtīs un teica - nekad, nemūžam". Pēc Rozenvalda domām, koalīcija, kuru veidotu četri politiskie spēki, varētu apdraudēt iekšējās nesaskaņas, kas varētu rastos. Vienlaikus labāk būtu spēcīgu opozicionāru "turēt valdībā", kā tas bijis visas 13.Saeimas laikā.

"Es minēju par "Progresīvajiem". Ja viņi nav iesaistīti valdībā, neredzu nekādu pamatu, kāpēc viņiem visos gadījumos jāklusē vai jāsaka, ka pozīcija dara pareizi. Protams, ka nē. Viņiem ir savas intereses," uzsvēra politologs.

Jautāts, kas varētu notikt gadījumā, ja 1.decembra Saeimas sēdē skatīs grozījumus, kas paredz klimata un enerģētikas ministra amata izveidi un ministru biedru ieviešanu, un Saeima nobalsos pret, Rozenvalds atzīmēja, ka tādā gadījumā runa ir par to, cik liela ir motivācija AS un NA turpināt šo procesu.

Politologs uzsvēra, ka patlaban starp 14.Saeimu un 13.Saeimu ir būtiska atšķirība, jo iepriekšējā sasaukumā piecu partiju koalīcija bija vienīgais iespējamais variants, bet šajā reizē ir arī citas iespējas, kas atkarīgas no daudziem apstākļiem un blakus momentiem, piemēram, vai bijušais Ventspils mērs Aivars Lembergs tiks notiesāts.

"Teorētiski šajā Saeimā ir varianti izveidot valdību gan ar "Jauno vienotību", gan bez tās. Manuprāt, pašreizējam valdības veidotājam Krišjānim Kariņam (JV) dzīve šajā ziņā nesolās būt īpaši viegla," sacīja Rozenvalds.

Kā vēstīts, lai grozījumus par jaunās ministrijas un ministru biedru ieviešanu tomēr skatītu Saeimas sēdē, teorētiski pastāv iespēja rīkoties līdzīgi, kā to darīja 13.Saeima, atlaižot Rīgas domi, jo arī toreiz atbildīgā komisija likumu grozījumus noraidīja, aģentūra LETA uzzināja neoficiālās sarunās.

Juridiskā komisijas vairākums šodien, skatot galīgajam lasījumam, noraidīja grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā, kas paredzētu izveidot jaunu - klimata un enerģētikas ministra - amatu. Tāpat tika noraidīti grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā, kas nepieciešami, lai iedzīvinātu topošās koalīcijas ieceri par ministru biedru ieviešanu.

Juridiskā komisija noraidīja arī abu likumprojektu virzīšanu izskatīšanai Saeimā.

Kā noskaidroja aģentūra LETA, pārrunājot tālāko rīcību, neoficiāli tiek piesaukti iepriekšējā Saeimas sasaukumā virzītie ar Rīgas domes atlaišanas procesu saistītie grozījumi "Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā" un likumā "Par pašvaldībām", kuriem Saeima bija noteikusi to izskatīšanas datumu, bet atbildīgā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija grozījumus bija noraidījusi.

Tolaik 13.Saeimas sēdē tika skaidrots, ka atbildīgā Valsts pārvaldes komisija iesniedza likumprojektu tabulas ar saviem atzinumiem par priekšlikumiem un arī par likumprojektu kopumā un piedāvāja tos deputātiem lemšanai. Opozīcija gan šajā sēdē argumentēja, ka normatīvajā regulējumā "pašā pamatā ir pateikts", ka bez atbildīgās komisijas atzinuma šāda skatīšana Saeimas sēdē nav iespējama.

13.Saeimas vairākums 2019.gada sēdē balsojumā nolēma tomēr skatīt šos abus likumprojektus.

Pašreizējā 14.Saeima iepriekš ir noteikusi, ka topošās koalīcijas virzītos grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā un Valsts pārvaldes iekārtas likumā paredzēts skatīt 1.decembrī.

Tēmas
Aktuālākās ziņas
Jaunākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu