28 gadus vecā Nadežda no sava dzīvokļa, kas atrodas nama otrajā stāvā, pati saviem spēkiem izkļūt nevar. Viņai ir Šarko-Marī-Tūta, spastiskā spinālā paralīze un invaliditāte no bērnības. Sieviete jau gadiem gaida rindā, lai viņai piešķirtu kāpņu pacēlāju, vēsta TV3 raidījums "Bez tabu".
Jaunā sieviete ar māti dzīvo vienistabas dzīvoklī divstāvu koka mājas otrajā stāvā, taču stāvās kāpnes liedz iespēju lietot kāpurķēžu pacēlāju. Lai gan Nadežda neatlaidīgi interesējusies par palīdzības iespējām, Rīgas Sociālais dienests iespēju ierīkot kāpņu pacēlāju nepiedāvā, bet kāpurķēžu mobilajam pacēlājam nav vietas.
"Vairāk nekā septiņus gadus skatos uz dzīvi tikai caur logu," situāciju apraksta Nadežda. "Apmēram 10 gadus jau tā. Septiņus no tiem mums neviens nepalīdz, izņemot kaimiņu," saka sieviete.
Nadežda neatlaidīgi meklējusi dažādas palīdzības iespējas.
Nadežda Karasjova patlaban ir 55. rindā, lai viņai piešķirtu kāpņu pacēlāju, un pēdējie divi gadi pavadīti ne vien rindā, bet arī nemitīgā sarakstē un birokrātisko šķēršļu laušanā ar Rīgas domes Labklājības departamentu un citām institūcijām.
Izskatās, ka, lai izkļūtu no mājas, iespējams, jāgaida vēl divi gadi, jo priekšroka ir strādājošiem invalīdiem.
Tieši tādēļ arī labklājības departamenta pārstāvji iesaka Nadeždai nepadoties. Būt vēl aktīvākai, piemēram, iegūt vēl vienu augstāko izglītību vai sameklēt darbu, jo tā esot vienīgā iespēja, kā pāatrināt rindu.
Prioritāte ir strādājoši invalīdi, taču Nadeždai izredžu atrast piemērotu darbu ir visai maz. Lai gan sievietei ir augstākā izglītība, viņa ir saskārusies ar diskrimāciju darba iegūšanas procesā.
