"Mums jāsamazina mūsu ievainojamība un atkarība, kā arī jāpalielina ieguldījums aizsardzībā. Latvija turpina investēt militāro spēju un infrastruktūras attīstībā, lai stiprinātu NATO austrumu flangu, un ir pateicīga sabiedrotajiem par to klātbūtni Latvijā," pauda Latvijas ārlietu ministrs.
Diskutējot par Ķīnu, ārlietu ministrs norādīja, ka tā uzskatāma par ilgtermiņa izaicinājumu. Viņš atzīmēja, ka pēdējo gadu laikā alianse ir pielikusi ievērojamas pūles, lai attīstītu izpratni par Ķīnas ambīcijām un politikas nozīmi attiecībā uz mūsu interesēm, drošību un vērtībām.
"Mums jāturpina atbilstoši pielāgot mūsu reakcija. Ķīnas uzvedība un pašpārliecinātība globāli un reģionāli rada izaicinājumus un riskus mūsu drošībai. Mums jāturpina rūpīgi izvērtēt Ķīnas un Krievijas stratēģiskā partnerība, kas var radīt neparedzamas ģeopolitiskas sekas," uzsvēra Rinkēvičs.
Tāpat ministrs atzina, ka alianse viena nevar atrisināt Ķīnas radītos kompleksos izaicinājumus, tāpēc Latvija atbalsta padziļinātu sadarbību ar Āzijas un Klusā okeāna partneriem un Eiropas Savienību.
Vienlaikus NATO ārlietu ministru sanāksmes laikā ministrs kopā ar Igaunijas un Lietuvas kolēģiem tikās ar Lielbritānijas ārlietu ministru Džeimsu Kleverliju. Tikšanās laikā Rinkēvičs augsti novērtēja Lielbritānijas sniegto ieguldījumu Baltijas reģiona drošības stiprināšanā, kā arī pauda interesi veicināt militāro spēku sadarbībspēju un divpusējo sadarbību aizsardzības jomā.
Latvijas ārlietu ministram bija arī divpusēja tikšanās ar Čehijas ārlietu ministru, kurā Rinkēvičs pateicās Čehijai par dalību NATO kaujas grupā Latvijā un pauda vēlmi padziļināt sadarbību starp abu valstu militārās industrijas uzņēmumiem.
Ministrs piedalījās G7+ formāta ārlietu ministru sanāksmē par atbalstu Ukrainai, kā arī svinīgā pasākumā par godu 2002.gada Prāgas samitam, kurā tika uzsāktas sarunas par pievienošanos NATO ar septiņām valstīm: Bulgāriju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Rumāniju, Slovākiju un Slovēniju. Šis process noslēdzās 2004.gadā ar šo valstu uzņemšanu organizācijā.