Aparteīds Dienvidāfrikā bija tikpat cilvēka cieņu graujoša rasu segregācija, kādu to varēja piedzīvot ASV dzīvojošie afroamerikāņi. Šo režīmu likumīgi noslēdza vien 1993. gadā, bet tikai 1994. gadā Nelsons Mandela kļuva par pirmo melnādaino Dienvidāfrikas prezidentu. Daļa no valsts galvaspilsētas Keiptaunas kopš 1867. gada kļuva par rajonu atbrīvotajiem vergiem, imigrantiem un strādniekiem.
Mūsdienās šis reģions ir kļuvis par iecienītu apskates vietu, kurā iekļaujas arī "Sestā rajona muzejs", kas savu nosaukumu ieguva 19. gadsimta beigās.
Savulaik to dēvēja arī par "Kanaldorp", pateicoties daudzajiem upju kanāliem, kas plūst caur pilsētu. "Sestais rajons" ir multikulturāla vieta, kurā vienkopus sastopami daudzu reliģisko piederību, rasu un sociālo slāņu pārstāvji.
Kopš 1960. gadiem šo rajonu apdzīvoja lielākoties tikai baltādainie. Vairāk nekā 60 tūkstoši iedzīvotāju bija spiesti mainīt dzīvesvietu, kamēr šo cilvēku mājvietas tika brutāli nolīdzinātas līdz ar zemi.
1988. gadā dibināja "Sestā rajona muzeju", kura pirmā atrašanās vieta bija metodistu baznīca. Liela daļa muzeja ekspozīcijas ir apskatāma arī ārpus tā ēkām. Tās ir izstādes, kuras organizē un uztur ģimenes, kas šeit atgriezušās uz pastāvīgu dzīvi.
