Pētnieki noskaidrojuši mamutu patieso izmiršanas cēloni (4)

Pētījumā secināts, ka tieši cilvēka apzināti veiktās darbības, ne tikai klimata pārmaiņas, ir veicinājušas šīs dzīvnieku sugas pilnīgu izzušanu no planētas.

"Cilvēka loma mataino mamutu populācijas izzušanā ir kritiski svarīga. Mēs izpētījām gan fosilijas un senus DNS paraugus, gan lietojām datorsimulācijas un identificējām konkrētas cilvēku darbības un radītos draudus, kas pakāpeniski radīja šo situāciju," vēstīja Adelaidas Universitātes vides institūta vadošais pētnieks Deimiens Fordhems.

Atrastās fosilijas un DNS norāda uz to, ka atsevišķos pasaules reģionos mataino mamutu izzušana tika paātrināta par 4000 gadiem, pateicoties cilvēkam, kurš šos dzīvniekus izmantoja gaļas, ādas, kaulu un ilkņu ieguvei.

Līdz šim populācijas izmiršanas kontekstā zinātnieki runāja tikai par klimata pārmaiņu ietekmi.

Tāpat tika noskaidrots, ka mamuti Arktiskajā klimatā ir spējuši izdzīvot vairākus tūkstošus gadu ilgāk, nekā iepriekš bija pieņemts, galvenokārt uzturoties mazās, izolētās un cilvēku neapdzīvotās teritorijās.

Adelaidas Universitātes seno DNS pētnieks, asociētais profesors Džeremijs Ostins vēstīja, ka matainie mamuti bija Sibīrijas pastāvīgie "iedzīvotāji" vismaz 5000 gadus.

Savukārt cilvēki šos dzīvniekus nogalināja ne tikai pašaizsardzības nolūkos, bet ar nodomu, tādējādi ietekmējot Eirāzijas faunas turpmāko attīstību.

Zinātnieki pamodinājuši matainā mamuta šūnas

2019. gadā Japānas un Krievijas zinātniekiem izdevies pamodināt matainā mamuta (Mammuthus primigenius) šūnas. Šis dzīvnieks zemi bradāja pirms 28 tūkstošiem gadu un, iespējams, bradās to arī tuvākajā nākotnē.

Pētnieku komanda peles olšūnā injicēja labi saglabājušās mamuta muskuļu šūnas kodolu un novēroja "bioloģiskas aktivitātes pazīmes". Kā atzina zinātnieki, šis panākums varētu būt laba platforma labākai izmirušu dzīvnieku sugu izpratnei.

Matainais mamuts, kas nosaukts par Juku (Yuka), tika atrasts Sibīrijas mūžīgajā sasalumā 2010. gada augustā. Uziet tik teicami saglabājušos mamutu kā šo ir liela veiksme.

Mamuta atliekas zinātniekiem potenciāli sniedza jaunu iespēju šo dzīvnieku atgriešanai dabā, jo labi saglabājušās šūnas var ļaut klonēt jaunu, pilnvērtīgu dzīvnieku. Tieši pie tā pašlaik strādā zinātnieki, tomēr ceļš līdz jauna dzīvnieka radīšanai vēl ir ļoti garš.

Foto: Matainā mamuta atliekas

Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā "Scientific Reports", zinātnieki izņēma muskuļu šūnu no mazāk bojātajām mamuta daļām.

Iepriekš šī pētnieku komanda neveiksmīgi centās iedvest dzīvību cita 15 tūkstošus gadu veca mamuta šūnām. Tas neizdevās, "iespējams, tehnoloģiju trūkuma vai mamuta audu sliktā stāvokļa dēļ," rakstīja zinātnieki.

Jaunā mamuta pārsteidzoši labais stāvoklis, kā arī tehnoloģiju attīstība šoreiz eksperimentam ļāva vainagoties ar panākumiem.

Sākotnējās analīzes atklāja, ka mamuta muskuļaudos atrodas šūnu kodolam līdzīgas struktūras. Vēlākie testi savukārt atklāja, ka šī mamuta atliekas nebija saskārušās ar gaisu 28 tūkstošus gadu.

No maza audu parauga zinātnieki savāca 88 kodolam līdzīgas struktūras, kas vēlāk tika injicētas peles olšūnā. Pēc tam pētnieki, izmantojot dzīvo šūnu attēlveidošanas tehnoloģiju, vēroja, kas notiks.

"Mamuta šūnas kodolā pēc tam sākās aktivitāte, tomēr pagaidām pilnvērtīga kodola šķelšanās netika novērota," rakstīts pētījumā.

Īsi sakot, zinātniekiem izdevās novērot mamuta šūnas kodola attīstīšanos līdz brīdim pirms šūnu dalīšanās procesa. Tas gan uzreiz nenozīmē, ka mataino mamutu varēs atgriezt dzīvē, tomēr mazs solītis tā virzienā noteikti ir sperts.