S, 28.01.2023.

Vilcienu sliedes Baltijas valstīs neatbilst Eiropas standartiem. Jāizstrādā plāns dzelzceļa tīkla pārveidošanai

LETA
Vilcienu sliedes Baltijas valstīs neatbilst Eiropas standartiem. Jāizstrādā plāns dzelzceļa tīkla pārveidošanai
Facebook Telegram Draugiem Twitter Whatsapp
Comments 1
Foto: Evija Trifanova/LETA

Baltijas valstīm līdz 2025. - 2026. gadam būs jāizstrādā plāns, lai Krievijas standarta jeb 1520 milimetru platuma dzelzceļa sliežu tīklu pārveidotu atbilstoši Eiropas standartiem, pirmdien nolēmuši Eiropas Savienības (ES) transporta ministri, pavēstīja Latvijas Satiksmes ministrijā (SM).

Diskutējot par dzelzceļa kā nozīmīga un videi draudzīga transporta veida attīstību, ES valstu transportu ministri Briselē vienojās, ka ikvienai dalībvalstij, kurai ir no Eiropas platuma sliedēm atšķirīgs dzelzceļa tīkls, līdz 2025.-2026. gadam jāizstrādā tā pārveidošanas plāns.

Tas attiecas arī uz Baltijas valstīm, kurās līdz šim saglabājies pēc Krievijas standartiem būvētais 1520 milimetru platais sliežu ceļš,

bet vairumā pārējo Eiropas valstu sliežu platums ir 1435 milimetru, kāds būs arī jaunajai "Rail Baltica" dzelzceļa līnijai.

Eiropas transporta tīkla (TEN-T) attīstība paredz, ka Latvija, Lietuva un Igaunija ir iekļauta jaunajā Baltijas jūras-Melnās jūras-Egejas jūras koridorā, kas ļaus eksportētājiem daudz ērtākā veidā nogādāt preces uz Melnās jūras un Vidusjūras reģiona valstīm, norāda SM.

Krievijas iebrukuma Ukrainā ietekmē tiek dzēsti Ziemeļu dimensijas transporta savienojumi ar Krieviju un Baltkrieviju.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (K) sēdē norādīja, ka, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, Latvijas savienojamība ar Centrāleiropu ir īpaši svarīga.

Ministrs uzsvēra, ka Latvijas prioritāte, lai uzlabotu un ģeogrāfiski paplašinātu dzelzceļa infrastruktūru, ir "Rail Baltica" dzelzceļa ātrgaitas līnijas būvniecība.

Būtisks aspekts un vienlaikus izaicinājums ir pieejamie finanšu instrumenti, nodrošinot dažādu transporta veidu savienojamību, norāda Linkaits. Viņš uzsver, ka ilgtspējīga TEN-T izveidei nākotnē būs nepieciešamas lielas investīcijas, kas prasīs ieguldījumu arī no dalībvalstīm. Latvija izmantošot visas iespējas, ko piedāvā dažādi ES fondi, vienlaikus esot redzams, ka pieejamais ES fondu finansējums nav pietiekams, lai sasniegtu ambiciozos vides mērķus un transporta tīkla infrastruktūras prasības.

Tēmas
Aktuālākās ziņas
Jaunākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu