Pirms tūkstošiem gadu bērni Ibērijas pussalā rotaļājās ar plaukstas izmēra akmens pūcītēm, kuras sākotnēji arheologi uzskatīja par svētiem amuletiem, kas izmantoti tikai rituālos.
Zinātniskajā žurnālā "Scientific Reports" publicēts pētījums, kurā pētnieki izvirzījuši jaunu hipotēzi, proti, ka šīs akmens pūcītes, visticamāk, bijušas gan rituālu sastāvdaļa, gan bērnu rotaļlieta.
Zinātnieki izpētīja aptuveni 100 no 4000 akmens pūču, kas vairāku gadu laikā savāktas no apmetnēm visā pussalā. Visas plāksnītes radītas vara laikmetā, kas ilga no 3500. līdz 2300. gadam pirms mūsu ēras.
"Mans pirmais iespaids, paskatoties uz gravējumiem, bija tāds, ka tos bija viegli izveidot. Meistari neieguldīja daudz laika vai prasmes, lai plāksnītes izgatavotu. Viņi to varēja pabeigt dažu stundu laikā," izdevumam stāstīja pētījuma galvenais autors Huans J. Negro.
Materiāls, uz kura iegravētas pūcītes, arī ir salīdzinoši mīksts, tāpēc katrs varēja to izmantot, lai vingrinātos zīmēšanā, – pat bērns.
Pētniekiem nav īsti skaidrs, kāpēc tieši pūces. Zināms, ka šajā teritorijā pūces ir ļoti izplatīts dzīvnieks kā toreiz, tā mūsdienās.
Visticamāk, bērni dzīvoja šajās apmetnēs un pūces redzēja regulāri. Zināms, ka pūces pārtiek no žurkām un pelēm, kas savukārt dzīvo cilvēku tuvumā. Šiem putniem ir arī ļoti savdabīgs izskats – liela galva un acis. Tāpēc bērnam tās bija vieglāk uzzīmēt.