Pasaulē senākā DNS atklāj, kā Grenlande izskatījās pirms diviem miljoniem gadu (2)

Mūsdienās Grenlande ir neauglīgs Arktikas tuksnesis, bet toreiz tā bija pilna ar leknām koku un veģetācijas ainavām. Tajā mitinājās daudzveidīgs dzīvnieku kopums, tostarp arī tagad izmirušais ziloņa un mamuta priekštecis mastodonts.

Reģiona siltajā periodā, kad vidējā temperatūra bija no 11 līdz 19 grādiem pēc Celsija, kas ir daudz siltāk nekā mūsdienās, apgabals bija piepildīts ar neparastu augu un dzīvnieku klāstu, ziņo pētnieki. DNS fragmenti liecina par dažādu augu kopumu, piemēram, bērzu un kārklu krūmu veidiem, kā arī eglēm un ciedriem.

DNS atklāja arī dzīvnieku, tostarp zosu, zaķu, ziemeļbriežu un lemingu, pēdas.

Iepriekš vienīgās zināmās dzīvnieku dzīvības pazīmes šajā vietā bija mēslu vabole un dažas zaķu atliekas, sacīja pētījuma vecākais autors, Kembridžas universitātes ģenētiķis Eske Vilerslevs.

"Pētījums paver durvis pagātnē, kas būtībā ir pazudusi," sacīja vadošais autors Kurts Kjērs, ģeologs un ledāju eksperts no Kopenhāgenas universitātes.

Tā kā dzīvnieku fosilijas bija grūti iegūt, pētnieki no augsnes paraugiem ekstrahēja vides DNS. Tas ir ģenētiskais materiāls, ko organismi izplata savā apkārtnē, piemēram, ar matiem, atkritumiem, siekalām vai sadaloties mirstīgām atliekām.

Patiesi vecas DNS izpēte var būt izaicinājums, jo ģenētiskais materiāls laika gaitā sadalās, atstājot zinātniekiem tikai sīkus fragmentus.

Taču, izmantojot jaunākās tehnoloģijas, pētnieki varēja iegūt ģenētisko informāciju no mazajiem, bojātajiem DNS fragmentiem, skaidroja Vilerslevs.

DNS paraugi tika iegūti no nogulumu atradnes teritorijā, kas mūsdienās ir polārais tuksnesis, sacīja Kjērs.

Taču pirms miljoniem gadu šajā reģionā notika intensīvu klimata pārmaiņu periods, kas izraisīja temperatūras paaugstināšanos, sacīja Vilerslevs. Nogulumi, iespējams, šajā vietā uzkrājās desmitiem tūkstošu gadu, pirms klimats atdzisa un iecementēja atradumus mūžīgajā sasalumā.

Aukstā vide palīdzējusi saglabāt smalkās DNS daļiņas.