Šī gada vasarā Ministru kabinets apstiprināja būtiskus meža īpašniekiem un meža apsaimniekošanai nozīmīgus grozījumus - gan par koku ciršanu mežā, gan meža atjaunošanu, tamdēļ būtisks ir jautājums arī par meža koku stādiem. Par šiem un citiem jautājumiem komentāru sniedz pieredzējis mežsaimnieks un Latvijas Meža īpašnieku Biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks.
Aplūkojot meža koku stādu realizācijas cenas 2022. un 2023. gadā, redzams, ka tās ir pieaugušas. Piemēram, 2022. gadā priedes cena ar ķīmisko apstrādi par tūkstoš gabaliem bija 120 eiro, savukārt 2023. gadā tie būs jau 134 eiro.
Komentāru par meža koku stādu pieaugumu sniedz Arnis Muižnieks sakot, ka stādu cenu pieaugumu izraisījuši vairāki faktori, kā galvenos minot minerālmēslu un energoresursu cenu būtisku sadārdzinājumu.
"Ņemot vērā, ka stādu audzēšanai minerālmēsli un energoresursi ir būtiski aspekts, cenu pieaugums ir neizbēgams.
Stādu audzēšana mūsdienās ir kļuvusi par modernu procesu, līdz ar to procesā relatīvi daudz tiek izmantota elektrība. Sēšanā izmanto sēšanas līnijas, stādi tiek laistīti, atbilstīgo klimatu nodrošina vadības sistēmas, stādu uzglabāšanai tiek izmantotas dzesēšanas kameras, stādu aizsardzībai pret kaitēkļiem tiek izmantots speciāls vasks un tas notiek izmantojot vaskošanas līnijas.
Uz lauka stādu audzēšanā palīdz ar dīzeļdegvielu darbināmu traktortehniku. Spēcīgu stādu izaudzēšanai izmanto minerālmēslus, kuru cena ir pieaugusi vairākas reizes," cenu pieaugumu pamato Muižnieks.
Lai arī cena ir palielinājusies visiem sugu stādiem, Muižnieks to vērtē kā adekvātu.
"Tā ir adekvāta summa, bet, kas ir vēl jāņem vērā, ja mēs runājam par izmaksām mežu īpašniekiem par stādu iegādi, tad Ministru kabinets šī gada jūnijā pieņēma lēmumu, ka, lai atzītu platību par apmežotu vai atjaunotu, stādu skaits ir samazināts.
Ja pagājušajā gadā bija obligāti jābūt vismaz 3000 priedēm, tad kopš jūnija ir 2000 priedes. Ja agrāk bija jābūt vismaz 2000 eglēm, tad tagad ir jābūt 1500 eglēm, līdz ar to šī ietekme uz izmaksām meža īpašniekiem ir būtiski lielāka, nekā 10 eiro pieaugumam par 1000 gabaliem."
Kā zināms, Krievijas iebrukums Ukrainā atstājis nopietnas sekas teju visās nozarēs, tāpēc neizpalika jautājums arī par meža nozari. Lūgts dot ieskatu par to, kā nozarei veicās šajā gadā viņš saka:
"Ja mēs runājam konkrēti par stādu audzēšanu, tad, kā jau minēju, energoresursu un minerālmēslu cenu kāpums.
Ja runājam par meža nodari kopumā, tad pagājušā gada vasara cenu ziņā ir bijusi ļoti laba. Mežu īpašnieki piekritīs, ka tādas kokmateriālu cenas, kādas bija pagājušajā vasarā, nebija piedzīvojuši, un šādu pat scenāriju neredzu tuvākajā nākotnē, ja vien nenotiks līdzīgi notikumi kā Krievijas iebrukums Ukrainā, kas tik ļoti ietekmēja situāciju tirgos.
Tās cenas bija rekordaugstas, arī par mazvērtīgākiem materiāliem,
līdz ar to es varu teikt, ka nozarei kopumā gads ir bijis labs, bet citiem jau arī esmu teicis, ka no vienas puses mežu īpašniekiem ir prieks par šīm cenām, bet no otras puses - tas nav īsts prieks, jo mēs visi zinām, ka to ietekmējusi ģeopolitiskā situācija, nevis ekonomiskā izaugsme. Par nākamo gadu gan man ir lielas bažas, jo ekonomikas lejupslīde jau tagad ir sākusi ietekmēt koksnes produktu cenas, ko redz gan kokrūpnieki, gan meža īpašnieki.
Kopš kara sākuma Ukrainā ir apstājušies koka piegādes no Krievijas un Baltkrievijas, līdz ar to cenas ir izaugušas, ir arī bažas par ziemu, par to, kā apkurināsim, vai pietiks gāze, jo, kā jau teicu, arī mazvērtīgāku materiālu cenas ir būtiski pieaugušas. Tā kā ir divējādas sajūtas par šo gadu.
"Protams, šis jautājums būtu jāskatās kopā ar atjaunošanu, par laimi pēdējie divi gadi no atjaunošanas viedokļa ir bijuši pieņemami, nav bijušas īpašas sūdzības par to, ka stādi neaug, piemēram, sausuma dēļ.
Ja mēs skatāmies vairākus gadus atpakaļ, tad gan laikapstākļu dēļ daudzas stādītās platības iznīka, jo kociņi nepārcieta sausumu, tie neieaugās, bet
pēdējie divi gadi ir bijuši adekvāti priekš meža stādīšanas.
Protams, cerēsim, ka arī nākamais pavasaris un vasaras iesākums tāds būs," ar pozitīvu skatu nākotnē skatās Muižnieks.
Meža konsultāciju pakalpojumu centrs (MKPC) šī gada martā ziņoja, ka bērza stādus uz laiku kokaudzētavas vairumā nepiedāvāja, jo nezināmu iemeslu dēļ lielas platības bērza stādu ir aizgājuši bojā.
Situāciju komentēja Muižnieks: "Jā, ir bijušas ar problēmas ar krusas postījumiem vienā reģionā, īpaši no krusas postījumiem cieš bērzs. Skujkoki ne tik daudz, tieši bērzs. Tas diemžēl ir ietekmējis bērzu stādu pieejamību tirgū, jo bija stādaudzētavas, kas cieta no krusas, līdz ar to tirgū tos nevarēja laist. Tāpat bērzu stādu pieejamību ietekmē ne pārāk kvalitatīvā bērzu sēklu raža iepriekšējos gados, jo no ievāktajām sēklām salīdzinoši liels procents sēklu neizdīgst."
Un šī gada pavasarī MKPC ziņoja, ka bijis priedes stādu deficīts, jo strauji audzis pieprasījums. Kāpēc tieši priede?
"Es domāju, ka privātie mežu īpašnieki daudz vairāk ir sākuši stādīt, jo mums normatīvajā regulējumā ir pateikts, ka mežs ir obligāti jāatjauno, bet īpašnieks var izvēlēties - vai nu stādīt, vai atstāt dabiskajai atjaunošanai. Agrāk tikai nedaudz vairāk par 12% atjaunoja meža stādos, tagad īpatsvars ir pieaudzis līdz 30%.
Tas nozīmē, ka kopējais pieprasījums pēc stādiem aug.
Otrs faktors varētu būt tas, ka vairāk ir bijušas priežu cirsmas, un tagad tās ir jāatjauno."
Vaicāts, kas ir populārākais koks, ko izvēlas meža īpašnieki, Muižnieks atbild pamācoši: "Es no savas pieredzes arī kā meža īpašnieks teiktu, ka meža īpašniekiem būtu jāmēģina mazināt potenciālos riskus, izvēloties ne tikai vienu koku sugu. Īpaši tad, ja arī augsnes apstākļi ir atbilstoši.
Es piekrītu, ka skujkoki ir vērtīgāki, arī cenas krasāk atšķīrās, salīdzinājumā ar lapkokiem, bet tas bija agrāk. Noteikti jādomā arī par bērza un melnalkšņu stādīšanu, ja ir piemērotas vietas."
Šķiet, lielākie kaitēkļi nav viss klimats vai dabas parādības, bet gan kukaiņi, kas spēj iznīcināt pat veselas audzes. "Liela problēma joprojām ir egļu astoņzobu mizgrauzis, kas ir Latvijā postošākais egļu audžu kaitnieks.
Joprojām palielinās mizgraužu postījumu risks. Tas notiek gan saimnieciskajos mežos, bet vēl vairāk aizsargājamās platībās. Piemēram, Gaujas nacionālajā parkā, kur ir lielas platības, egles ir nokaltušas, jo mizgrauži tās ir nograuzušas. Tad ir jautājums, vai šīs platības Gaujas Nacionālā parka teritorijā var novākt un apstādīt, lai tur vietā atkal būtu jauns kvalitatīvs mežs. "
Tas sasaucas ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" prognozētajiem monitoringa datiem, proti, ka lielākais egļu astoņzobu mizgraužu savairošanās risks šajā gadā varētu būt Sēlijā un Vidzemē, bet nav izslēgta kaitēkļa savairošanās arī pārējā Latvijas teritorijā.
Kā iepriekš tika vēstīts, šogad Ministru kabinets apstiprināja divus grozījumus, kas ietekmēs ne tikai stādu pieejamību nākotnē, bet arī meža īpašnieku turpmāko darbu.
Ieskicējot izmaiņas noteikumos Nr. 935 "Noteikumi par koku ciršanu mežā" un Nr. 308 "Meža atjaunošanas, meža ieaudzēšanas un plantāciju meža noteikumi", Zemkopības ministrija norādījusi, ka ar šo normatīvo aktu grozījumiem tiks veicināta daudzpusīgāka mežu apsaimniekošana, un meža īpašnieki tiks iedrošināti rūpēties par saviem mežu īpašumiem aktīvāk, nekā tas tiek šobrīd darīts.
Muižnieks dalās novērojumos sakot, ka meža īpašnieku skaits pakāpeniski samazinās. "Ja pirms kāda laika runājām, ka mums bija ap 150 tūkstošiem meža īpašnieku, tad nu jau ir krietni mazāk, tas nozīmē, ka meža īpašnieki izvēlās savus īpašumus pārdot. Īpaši tas redzams uz mazākiem meža īpašumiem, kas no vienas puses pat ir saprotami, ja nav pietiekoši lieli ienākumi. Notiek īpašumu konsolidācija - vidējā platība paliek lielāka, bet īpašumu skaits paliek mazāks, šī tendence aizvien turpinās, bet, protams, ir arī personas, kas redz, ka tas ir labs ieguldījums- iegādāties gan augošu mežu, gan zemi, jo būtiski pieaugusi arī zemes vērtība."
Ministru kabineta apstiprinātās izmaiņas skārušas vairākus noteikuma punktus, nosakot, ka turpmāk pēc kailcirtes mežaudzi, kas cirsta pēc galvenās cirtes caurmēra parametra, līdzšinējo piecu gadu laikā, turpmāk jāatjauno stādot vai saglabājot skujkoku paaugu, triju kalendāro gadu laikā pēc cirtes gada. Taču šī prasība attieksies uz ciršanas apliecinājumiem, kas izsniegti pēc 2023. gada 1. janvāra.
Noteikumu grozījumos samazināts koku skaits (priedei uz 2000, eglei un pārējām koku sugām uz 1500), lai jaunaudzi atzīst par atjaunotu vai ieaudzētu, un ir ieviests jauns regulējums, kas dod meža īpašniekam iespēju nekvalitatīvi atjaunojušās mežaudzes novākt un atjaunot vēlreiz, kā arī citi mazākas nozīmes grozījumi.
Ja runājam par meža koku stādiem, tad Muižnieks ir pārliecināts, ka jaunie Ministru kabineta noteikumi noteikti atstās ietekmi uz Latvijas mežu kvalitāti un produktivitāti nākotnē.
"Jo vairāk meža īpašnieki stādīs kvalitatīvu, augstvērtīgu stādāmo materiālu, kura izveidē ieguldīts zinātnieku darbs vairāku desmitgadu garumā, jo augstvērtīgāki meži Latvijā būs nākotnē."
Raksts tapis sadarbībā ar PEFC.
/nginx/o/2022/07/28/14724384t1h4fde.jpg)