Viena no siltumnīcefekta gāzu ietilpīgākajām nozarēm zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektorā Latvijā ir kūdras nozare. Kūdra ir pamata izejviela, lai audzētu stādus. Taču šobrīd arvien vairāk tiek diskutēts par to, vai stādus var izaudzēt bez kūdras un vai kūdra būtu jāaizliedz stādu audzēšanas procesā? Uz šiem un citiem jautājumiem atbild Latvijas Valsts meži (LVM) Sēklas ražošanas izpilddirektore Laima Zvejniece.
Kūdra ir pamata izejviela stādu audzēšanai. Zvejniece saka: "Pirmkārt, mēs stādus audzējam tikai kūdras substrātā. Otrkārt, izmanto to kā organisko mēslojumu stādu audzēšanai.
Zvejniece skaidro iemeslus, kāpēc kūdra tiek izmantota: "Vispirms jāuzsver, ka kūdra Latvijā ir. Kūdras ražotnes ir ļoti labas. Otrkārt, tas ir vispiemērotākā izejviela stādu audzēšanai. Praktiski citu alternatīvu nav."
Jautājot par to, vai bez kūdras ir vēl kādi resursi, ko var izmantot stādu audzēšanā, LVM Sēklas ražošanas izpilddirektore uzsver, ka principā alternatīvu nav.
"Ja runājām par meža stādiem, alternatīvu nav. Saknītei jābūt kārtīgai, lai iestādītu mežā. Alternatīva būtu no austrumu valstīm ievest kokosu un substrāta maisījumā var izaudzēt stādus, bet, cik loģiskas ir iespējas importēt kokosu, ja Latvijā pieejama kūdra?
Tas ir ekonomiski un bioloģiski galīgi šķērsām," uzsver Zvejniece.
Lai atbilstu tādai kvalitātei, kā ir kūdrai stādu audzēšanas procesā, eksperte norāda, ka citu alternatīvu nav. "Protams, ir visādi komposti un zemes, bet ideja ir tāda, ka lielus apjomus nav iespējams izaudzēt.
Substrātiem un citām alternatīvām nav pilnīgs sastāvs, dažkārt arī mainīgs, tāpēc komposts var nebūt vienāds, ir dažāda mēslošana un rezultāts nebūs vienāds," viņa piebilst.
Uz jautājumu, vai tuvākajā nākotnē varētu aizliegt kūdras izmantošanu stādu audzēšanā, Zvejniece uzsver, ka varētu, taču neuzskata to par pareizu lēmumu.
"Zaļai saimniecībai vajadzētu saprasties ar ekonomisko saimniecību. Ekonomika ar bioloģiju ir jāsabalansē," uzsver LVM Sēklas ražošanas izpilddirektore.
Latvijas Kūdras asociācijas informācija liecina, ka kūdras resursi nav precīzi noteikti un tie varētu būt 11,3 miljardi m3, jeb 1,7 miljardi tonnu.
Purvos, kuros šobrīd notiek kūdras ieguve, uz 2019. gada 1. janvāri bija 145,7 miljoni tonnu kūdras. Latvijā ir apzinātas aptuveni 9600 kūdras atradnes. Gandrīz katrā pagastā ir lielāks vai mazāks purvs.
Saskaņā ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" datiem 70% siltumnīcefekta gāzu emisiju no kūdras ir no iegūtās kūdras apjoma, 16% no degradētām teritorijām (vēsturiskajām, nerekultivētajām), 9 % - no kūdras ieguves laukiem atklātos kūdras ieguves laukos, 5% - no renaturalizētām teritorijām.
Pieeja, ka visa iegūtā kūdra tūlīt oksidējas, radās laikā, kad kūdra galvenokārt tika izmantota enerģētikā, bet kūdras izmantošanas mērķi pasaulē strauji mainās.
Pašlaik aptuveni 97% no Latvijā iegūtās kūdras apjoma tiek izmantoti dārzkopības vajadzībām, līdz ar to nav pareizi rēķināt, ka visa iegūtā kūdra tūlīt oksidējas.
Dārzkopībā izmantotā kūdra turpina saglabāt organisko vielu (oglekli) un tajā augošie augi piesaista oglekļa dioksīdu.
Kūdras substrātus augu audzēšanai var izmantot vairākkārt un pēc izmantošanas tos iestrādā augsnē, uzlabojot augsnes kvalitāti un palielinot oglekļa daudzumu tajā. Latvijas Kūdras asociācija vēsta, ka līdz ar to siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķinos izmantotā tūlītējas oksidēšanās metode neatbilst reālajai situācijai.
Raksts tapis sadarbībā ar PEFC.
/nginx/o/2021/05/07/13767534t1h2af6.jpg)