Reaģējot uz Eiropas Savienības (ES) naftas embargo un Krievijas naftas cenu griestu noteikšanu, Maskavas Valsts starptautisko attiecību institūta Militāri politisko pētījumu centra vadošais eksperts Mihails Aleksandrovs ierosina veikt raķešu triecienu Azerbaidžānai, ziņo Ukrainas medijs "Gordon", atsaucoties uz Krievijas propagandas mediju "Rusarminfo".
"Krievijai ir resursi, lai, pat nesākot tieša veida karu, sauszemes karu ar Azerbaidžānu, varētu uzbrukt Baku, pilnībā bombardēt Baku naftas rūpniecību un iznīcināt Azerbaidžānas enerģētikas sistēmu," spriež agresorvalsts militārais "eksperts".
Aleksandrovs uzskata, ka no šādiem triecieniem ļoti ciestu Rietumi.
"Ja mēs tagad bombardēsim viņu naftas rūpniecību, tad nafta līdz Rietumiem nenonāks. Tas nekavējoties palielinās naftas cenas," noteica "eksperts".
Aleksandrovs arī apsūdzēja Azerbaidžānu par Krievijas miera uzturētāju "provokācijām", atsaucoties uz neatrisināto konfliktu par Kalnu Karabahu. Viņš domā, ka trieciens Azerbaidžānas energosistēmai atrisinātu arī šo problēmu.
"Mums ir skaidri jāpasaka, ka mēs varam nesākt karu Karabahā, taču mēs bombardēsim visu enerģētikas sistēmu, naftas sistēmu, un Azerbaidžāna paliks bez naftas, bez elektrības," sacīja Krievijas "eksperts".
Iepriekš ziņots, ka 5. decembrī stājās spēkā Rietumvalstu noteiktie cenas griesti Krievijas naftai 60 ASV dolāru apmērā par barelu un Eiropas Savienības (ES) embargo Krievijas naftai, kas tiek transportēta pa jūras ceļiem.
ES, G7 un Austrālija vienojās noteikt cenas griestus Krievijas jēlnaftai 60 ASV dolāru par barelu apmērā.
Vienošanās mērķis ir panākt, ka Krievijai nafta ir jāpārdod zem tirgus cenas, tādējādi noplicinot kara izdevumiem nepieciešamo finansējumu.
Tāpat pirmdien stājas spēkā ES embargo Krievijas naftas piegādēm pa jūras ceļiem.
Pa jūras ceļiem tiek piegādātas divas trešdaļas no Krievijas naftas eksporta uz ES.
Azerbaidžāna noliedz Lačinas koridora bloķēšanu
Azerbaidžāna ceturtdien noliedza, ka bloķētu vienīgo ceļu, kas saista Armēniju ar Kalnu Karabahu.
Armēnija un Azerbaidžāna, kas 2020.gadā karoja Kalnu Karabaha dēļ, pēdējās dienās strīdējušās par šo ceļu, kas tiek dēvētas par Lačinas koridoru.
Azerbaidžānas Ārlietu ministrija apgalvoja, ka civilais transports var brīvi kustēties abos virzienos un Azerbaidžāna ir gatava nodrošināt Azerbaidžānas etnisko armēņu cilvēktiesības.
Azerbaidžānas aktīvisti kopš pirmdienas bloķē šo ceļu, protestējot pret raktuvēm, kuras uzskata par nelegālām un videi kaitīgām.
Baku apgalvo, ka protesti bija spontāni, bet Erevāna apsūdzējusi Baku demonstrāciju organizēšanā.
Ziņu aģentūras AFP žurnālists vēstīja, ka Krievijas militārais transports trešdienas vakarā pārvietojies pa Lačinas koridoru, bet civilo satiksmi no Armēnijas nenovēroja. Pēc kara 2020.gadā Krievija izvietoja savus karavīrus Lačinas koridorā.
Armēnijas parlaments trešdien pieņēma rezolūciju, kurā apsūdzēja Azerbaidžānu par Kalnu Karabaha norobežošanu no pārējās pasaules.
Rezolūcijā teikts, ka cilvēkiem Kalnu Karabahā liegtas tiesības brīvi pārvietoties un reģionā trūkst pārtikas preces, medikamenti un degviela.
2020.gada septembrī Armēnijas un Azerbaidžānas starpā uzliesmoja karadarbība par galvenokārt armēņu apdzīvoto Kalnu Karabahas strīdus reģionu, kurā dzīvību zaudēja aptuveni 6500 cilvēku.
Karadarbība ilga sešas nedēļas un beidzās 2020.gada 9.novembrī, kad Armēnija un Azerbaidžāna ar Krievijas atbalstu noslēdza vienošanos par uguns pārtraukšanu Kalnu Karabahas konfliktā, ko Armēnijā daudzi uzskata par kapitulāciju.
Saskaņā ar vienošanos armēņi zaudēja daļu Kalnu Karabahas pamatteritorijas, kā arī visus drošības buferzonas rajonus, kas kopš 90.gadiem atradās armēņu kontrolē.
Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolēja Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju.
