Pētījums atklāj jaunu informāciju par kaķu pieradināšanas vēsturi

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Foto: PHOTOCREO Michal Bednarek/Shutterstock

Kaķu pieradināšanas vēsture sniedzas gandrīz 10 000 gadu senā pagātnē, liecina pierādījumi no jauna ģenētiskā pētījuma. Savukārt saikni starp cilvēkiem un kaķiem, visticamāk, izraisīja izmaiņas mūsu senču dzīvesveidā, raksta medijs "Science Alert".

Starptautiska pētnieku komanda izpētīja vairāk nekā 1000 genotipus no Eiropas, Āzijas un Āfrikas, koncentrējoties uz gandrīz 200 ģenētiskajām pazīmēm, kas veidoja saikni starp apgabaliem un šķirnēm.

"Viena no galvenajām DNS pazīmēm, ko mēs pētījām, bija mikrosatelīti, kas ļoti ātri mutē un sniedz mums norādes par nesenajām kaķu populācijām un šķirņu attīstību pēdējo dažu simtu gadu laikā," saka kaķu ģenētiķe Leslija Laiona no Misūri Universitātes Veterinārmedicīnas koledžas.

Pētījumā tika aplūkoti arī nukleotīda polimorfismi, kas ir viena veida izmaiņas visā genomā, kas sniedz mums norādes par to seno vēsturi pirms vairākiem tūkstošiem gadu."

Komanda spēja izsekot agrākajām pieradināšanas pazīmēm Auglīgā pusmēness reģionā, Tuvo Austrumu daļās gar Tigras un Eifratas upēm.

Tā sauktais "civilizācijas šūpulis" iepriekš tika identificēts kā vieta, kur sākās mājas kaķa stāsts.

Kad cilvēki nomainīja klejojošo mednieku un vācēju dzīvesveidu pret pastāvīgāku un sāka saimniekot vienā vietā, šajās jaunajās lomās cilvēkiem ļoti palīdzēja kaķi, parūpējoties par grauzēju-kaitēkļu atturēšanu. Tas mudināja kopienas paturēt kaķus savā klātbūtnē.

Šai hipotēzei tagad ir vēl vairāk pierādījumu. Pamatojoties uz šiem ģenētiskajiem salīdzinājumiem, šie pieradinātie kaķi izplatījās pa pasauli kopā ar cilvēkiem, proti, tie netika vienlaikus pieradināti atsevišķi citviet.

Kā norāda pētnieki, tūkstošiem gadu vēlāk kaķu gēnos visā pasaulē ir manāmas "attāluma izolācijas" pazīmes, kur ģenētiskās līdzības starp populācijām samazinās, palielinoties ģeogrāfiskajam attālumam starp tiem. Piemēram, kaķu ģenētiskās iezīmes Rietumeiropā ievērojami atšķiras no kaķiem Dienvidaustrumāzijā.

Runājot par dzīvnieku pieradināšanu, pētnieki arī uzsver atšķirības starp mājas kaķiem un dažiem citiem dzīvniekiem, tostarp zirgiem un suņiem.

"Mēs patiesībā varam raksturot kaķus kā daļēji pieradinātus, jo, ja mēs tos izlaistu savvaļā, tie, visticamāk, joprojām medītu kaitēkļus, un savas dabiskās uzvedības dēļ spētu izdzīvot un pāroties paši," saka Laiona.

"Atšķirībā no suņiem un citiem pieradinātiem dzīvniekiem, mēs neesam tik ļoti mainījuši kaķu uzvedību pieradināšanas procesā."

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu