Jauns modelis, kura pamatā ir unikālā mijiedarbe starp ledu un ūdeni Grenlandes fjordos, liecina, ka ledāji tur kūst 100 reižu ātrāk. Iepriekšējās aplēsēs zinātnieki izmantoja Antarktikā izstrādātus modeļus, kur ledāji peld pa jūras ūdens virsu. Grenlandē viss ir nedaudz citādāk, vēsta ārvalstu mediji.
"Gadiem ilgi cilvēki izmantoja Antarktikas peldošo ledāju kušanas ātrumu un piemēroja to Grenlandes vertikālajiem ledājiem.
Rodas aizvien vairāk pierādījumu tam, ka tradicionālie paņēmieni rada pārāk zemus Grenlandes vertikālo ledāju kušanas rādītājus," raksta pētījuma galvenā autore Kirstena Šulca.
Jaunajā pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā "Geophysical Research Letters", zinātnieki izmantoja attālināmi vadāmas laivas, lai nokļūtu bīstamo Grenlandes ledus klinšu tuvumā un veiktu mērījumus.
Antarktikas modeļi attiecībā pret Grenlandi ir pamatīgi kļūdaini, un Grenlandes ledāji kūst aptuveni 100 reižu ātrāk, nekā aplēsts iepriekš.
Aukstā saldūdens no ledājiem un siltākā sālsūdens sajaukums veicina okeāna ūdens cirkulāciju pie ledājiem un tālāk okeānā. Tas nozīmē, ka ledāju kušanai ir plaša ietekme.
