Pētniece: Korupcijas skandāls EP notiek laikā, kad ES meklē alternatīvas Krievijas gāzei

Beļģijas policija 9.decmebrī Briselē aizdomās par korupciju aizturēja EP deputāti sociālisti Evu Kaili no Grieķijas, kura ir viena no EP viceprezidentēm. Viņa tika atcelta no EP viceprezidenta amata un patlaban atrodas pirmstiesas apcietinājumā.

Kaili un vēl trīs citi cilvēki - viņas partneris, bijušais EP deputāts un lobists - decembra sākumā Beļģijā tika aizturēti saistībā ar apsūdzībām par dalību noziedzīgā organizācijā, naudas atmazgāšanu un korupciju. Četri aizdomās turētie apsūdzēti par to, ka ietekmējuši EP lēmumus par labu Katarai apmaiņā pret naudu un dāvanām.

Palkova norādīja, ka skandāls ir iedragājis ES tēlu un šo var uzskatīt par vienu no lielākajiem korupcijas skandāliem bloka vēsturē. Viņa vērsa uzmanību, ka tas viss notiek šā brīža ģeopolitiskajā situācijā, kad Ukrainā ir karš un valstis cīnās par energoresursiem.

Pētniece uzsvēra, ka turklāt skandāls ir saistīts ar Kataru, sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) eksportētāju, kas ir ļoti svarīga Eiropas plāniem pārvarēt enerģētikas krīzi un attiecībā uz kuru ES valstis izrādīja interesi. Piemēram, Vācija noslēdza līgumus par gāzes piegādi no sašķidrinātās dabasgāzes termināliem Katarā.

LĀI pētniece norādīja, ka saskaņā ar Eiropas Komisijas (EK) datiem Kataras sašķidrinātās dabasgāzes imports kopumā šogad veidoja nedaudz mazāk par 5% no ES gāzes importa, taču Kataras nozīme Eiropas energoapgādes drošībā pieaugs, pateicoties tās sašķidrinātās dabasgāzes ražošanas jaudas milzīgai paplašināšanai, un divi lieli projekti tiks pabeigti 2026. un 2027.gadā.

"Visvairāk ir iedragāts EP tēls, bet jāņem vērā vēl kāda nianse - ES valstu iedzīvotāji no visām ES institūcijām vismazāk uzticas tieši EP, savukārt vislielākā uzticība ir EK un ES Tiesai. Korupcijas skandāls ir vēl viens kārtējais iemesls, kādēļ EP uzticētos mazāk," teica pētniece.

Jautāta, vai tādas valstis kā Ungārija vai Krievija varētu izmantot šo gadījumu savā publiskajā retorikā, Palkova uzsvēra, ka nav visai korekti nostādīt ES valsti blakus Krievijai, jo ne tikai to intereses, bet arī starta pozīcijas ir pilnīgi atšķirīgas. Viņas ieskatā, Krievija var izmantot visus līdzekļus, kas tai ir, lai parādītu, ka ES nav vienota un blokā ir problēmas, kas jārisina.

"Manuprāt, svarīgāk ir runāt nevis par to, ko darīs Krievija vai Ungārija, bet gan par to, kā patlaban, energokrīzes apstākļos, ES virzīsies uz priekšu. Lai risinātu energokrīzi, ES institūcijas uzsāka ceļu, lai kļūtu neatkarīgas no Krievijas gāzes, bet valstis slēgtu līgumus ar alternatīvām valstīm, tai skaitā Kataru," pauda pētniece.

Viņa akcentēja, ka skandāla dēļ notika diskusijas par to, ka, iespējams, varētu notikt noslēgto līgumu pārskatīšana, tomēr Eiropā dominē viedoklis, ka konkrētais skandāls un tirdzniecība ir jānošķir. Tirdzniecība ar citām valstīm vienmēr ir jāizvērtē ar morālajām sekām, un tajā pašā laikā ir jāpārliecinās, ka var nodrošināt piegādes drošību. Šajā gadījumā, ja runa ir par gāzes iegādi, Eiropa vai Vācija ir ieinteresēta kompensēt Krievijas gāzes zudumus, uzsvēra pētniece.

Taujāta, kā EP varētu atgūties no korupcijas skandāla, Palkova atzīmēja, ka Eiropā daudzi pieprasa stingrākus pārredzamības noteikumus, savukārt citi apgalvo, ka nekādi noteikumi neatturēs dažas amatpersonas no pietiekami liela kukuļa ņemšanas un fakts, ka viņi vispār tika pieķerti, liecina, ka sistēma tomēr darbojas.

Pētniece klāstīja, ka EP prezidente Roberta Metsola jau ir paziņojusi par reformu paketi 2023.gadam, kas ietver trauksmes cēlēju aizsardzības sistēmu stiprināšanu, aizliegumu visām neoficiālajām parlamentu draudzības grupām, pārskatīt noteikumus par EP deputātu mijiedarbību ar trešajām valstīm un lielāku kontroli pār to, kas var piekļūt EP. Palkova uzsvēra, ka daudzām no reformām vajadzēja būt pieņemtām jau iepriekš.

Pētnieces ieskatā, EP viennozīmīgi mēģinās labot savu tēlu, bet neatbildēts paliek jautājums, vai minētās iniciatīvas palīdzēs.