/nginx/o/2022/12/30/15051984t1hb925.jpg)
Šogad Bērnu slimnīcas mediķiem izdevās izglābt mazās Martas dzīvību, piesaistot Karolinskas universitātes slimnīcas īpašo EKMO komandu. Meitenīte pēc piedzimšanas nespēja paelpot, tāpēc neatliekamā palīdzība tika sniegta pirmajās minūtēs, bet jau otrajā dzīves dienā Marta no Bērnu slimnīcas tika pārvesta uz Zviedriju. Tagad Martiņa ir mājās un sparīgi aug, portālu "Apollo.lv" informēja BKUS Komunikācijas daļas speciāliste Ilze Olšteina.
Marta piedzima skaistā 2022.gada rudens dienā, bet tūlīt pēc dzimšanas sākās mediķu cīņa par viņas dzīvību, jo meitenīte nespēja paelpot. Pēc reanimācijas veikšanas piecu minūšu vecumā Marta sāka elpot, bet skābekļa daudzums asinīs bija zems. Jau pirmajā dzīves stundā veiktie izmeklējumi uzrādīja, ka Marta bija sarijusies mekoniju un zaļos augļūdeņus, kas izraisīja elpošanas traucējumus.
Meitenītes veselības stāvoklis bija kritisks, dzemdību nodaļas ārsti izsauca neatliekamās palīdzības brigādi, tika sākta mākslīga plaušu ventilācija un mērķēti pazemināta ķermeņa temperatūra, lai nerastos centrālās nervu sistēmas traucējumi. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests nogādāja mazulīti Bērnu slimnīcā. Bija nepieciešama mākslīga plaušu ventilācija augstos režīmos un 100% skābekļa padeve, bet šādi uz neilgu laiku bērna veselības stāvokli izdevās stabilizēt.
20. dzīves stundā Martiņas veselības stāvoklis pasliktinājās - neskatoties uz sniegto medicīnisko palīdzību, plaušas nespēja pilnvērtīgi veikt elpošanas funkciju. Nepalīdzēja arī ārstēšana ar slāpekļa oksīdu, Martas organisms nespēja uzņemt nepieciešamo skābekļa daudzumu asinīs. Medicīniskās palīdzības iespēju robeža, ko var piedāvāt Bērnu slimnīcā un Latvijā, bija sasniegta. Mazulīti varēja glābt tikai EKMO (ekstrakorporālā membrānu oksigenācija) procedūra, kas līdz šim nevienam bērnam no Latvijas nebija organizēta.
2022.gada jūlijā pēc Bērnu slimnīcas speciālistu iniciatīvas tika noslēgta vienošanās un izveidota procedūra, kā glābt bērnu dzīvību, izmantojot EKMO procedūru, ko var nodrošināt Karolinskas universitātes slimnīcas mediķu komanda. Šī sistēma, vienkāršoti skaidrojot, ir mākslīgas funkcionējošas cilvēka plaušas un sirds ārpus ķermeņa, ko izmanto īslaicīgai sirds un plaušu funkciju aizstāšanai pacientiem, kam tā vajadzīga. Tā kā šādu pacientu nav daudz, tikai dažas slimnīcas Eiropā spēj uzturēt speciālistu kompetenci un nodrošināt EKMO.
Nakts vidū Bērnu slimnīcas speciālisti sazinājās ar Zviedrijas kolēģiem, kas apstiprināja, ka dodas pakaļ Martai, kuras dzīvību varēja glābt tuvāko stundu laikā. Tālāk viss notika kā filmās.
Bērnu slimnīcas komanda zibenīgi gatavoja dokumentus, lai Martu varētu pārvest uz Zviedriju lidmašīnā, kura tobrīd, kā izrādījās, atradās Islandē. Zviedrijas kolēģi sūtīja savu speciālistu komandu uz Bērnu slimnīcu ar helikopteru, bet arī tas nevarēja tūlīt pacelties no lidlauka Stokholmā vētras dēļ.
Martai tikmēr klājās ļoti grūti, Bērnu slimnīcas intensīvās terapijas mediķi darīja visu iespējamo, lai meitenīte sagaidītu palīdzību. Stundas Bērnu slimnīcā ritēja saspringti. Mazā cīnītāja sagaidīja, kamēr ar helikopteru ieradās EKMO komanda, kas nekavējoties sāka darbu.
Tikmēr no Islandes ieradās lidmašīna, ar kuru Martu uzreiz varēja pārvest uz Zviedriju, jo visi dokumenti, pateicoties ierēdņu atsaucībai, bija sakārtoti.
EKMO procedūra Martai tika veikta četras dienas. Sestajā dzīves dienā Martas vecākiem un Bērnu slimnīcas ārstiem zvanīja mediķi no Zviedrijas, ka meitenīte var doties mājup uz Latviju. Viņa elpos!
Plaušu ventilācija un īpaša terapija tobrīd joprojām bija nepieciešama, bet to varēja nodrošināt Bērnu slimnīcā, tāpēc septītajā dzīves dienā Marta atgriezās Latvijā, kur beidzot satikās ar saviem vecākiem.
Pēc trīs dienām mazulītei slimnīcā izņēma elpošanas caurulīti un kopā ar mammu viņu ievietoja jaundzimušo nodaļā. Plaušu bojājumu dēļ vēl kādu laiku bija svarīga elpošanas atbalsta nodrošināšana. Kad Martiņa spēja elpot pati un stabilizējās viņas kopējais veselības stāvoklis, meitenīte varēja doties mājās.
"Martiņa piedzima ar ķeizargriezienu, tāpēc pirmās stundas pēc dzemdībām biju apdullusi, arī man bija vajadzīga medicīniskā palīdzība. Mūs informēja, kas notiek ar Martu, bet uztvēru visu stāstīto, it kā tas notiktu kādā citā realitātē. Martas tētis, kā vēlāk apjautu, gan bija ļoti satraucies un darīja visu, kas bija viņa spēkos.
Kad uzzinājām, ka Marta tiks pārvesta uz Zviedriju, Martas tētis nakts vidū automašīnā "lidoja" uz Rīgu ar dokumentiem, sameklējām tulku, lai varētu sazināties ar mediķiem Zviedrijā. Katru dienu noteiktā stundā EKMO komandas ārsti gaidīja mūsu zvanu un stāstīja gan ko darījuši, gan kā Marta jūtas. Kad meita atlidoja atpakaļ uz Latviju, viņai līdzi bija dienasgrāmata, kur sīki aprakstīta katra diena Karolinskas universitātes slimnīcā, kā arī dāvanas, kuras meitiņa saņems, kad paaugsies.
Kad kopā ar meitu nokļuvu jaundzimušo aprūpes nodaļā, emocionāli sabruku. Tikai tad šoks bija garām un es skaidri sapratu, ko Marta ir pārdzīvojusi. Bērnu slimnīcā man sniedza psiholoģisko atbalstu un pēc dažām dienām biju spējīga aprūpēt meitu. Tomēr šīs nedēļas nodaļā man bija emocionāli ļoti smagas, visi satraucāmies par Martiņas veselību. Priecājos, ka mēs apbrīnojami ātri tikām mājās, daudzas mammas ar jaundzimušajiem slimnīcā pavada vairākus mēnešus. Marta ir cīnītāja, viņa atlaba strauji. Tagad regulāri dodamies uz pārbaudēm Bērnu slimnīcā, vadoties pēc individuāli izstrādāta rehabilitācijas programmas plāna. Vislielākais satraukums bija, kad magnētiskajās rezonanses izmeklējumā pārbaudīja meitas smadzenes, kas varēja būt cietušas skābekļa trūkuma dēļ. Šobrīd viss ir labi, Martiņa aug un attīstās normāli, par notikušo atgādina tikai rētiņa uz kakla," stāsta Martas mamma.
"Mēs cenšamies darīt visu, kas ir mūsu spēkos, lai glābtu mazos pacientus, tomēr veselības aprūpē ir robežas. Tieši šajā vasarā, pateicoties Bērnu slimnīcas intensīvās terapijas ārstu entuziasmam, mēs tikāmies ar Zviedrijas kolēģiem, lai vienotos par sadarbību. Saņemot valsts atbalstu, noteicām un sīki pārrunājām kārtību, kā organizēsim neatliekamo medicīnisko palīdzību, ja kādam no mūsu pacientiem būs nepieciešama EKMO procedūra. Tas paplašināja mūsu iespēju robežas. Šīs ļoti sarežģītās dzīvību glābjošās procedūras veikšanai speciālistu kompetenci var nodrošināt tikai tad, ja slimnīcas sadarbojas un pacienti EKMO komandas gādībā nonāk no vairākām apkārtējām valstīm.
Marta ir pirmais bērns no Latvijas, kurš tik kritiskā veselības stāvoklī izdzīvoja, pateicoties veselības aprūpes speciālistu sadarbībai un iespējai veikt EKMO procedūru Stokholmā. Mēs esam ļoti pateicīgi ikvienam iesaistītajam, tai skaitā NVD speciālistiem par ātro reaģēšanu, NMPD Specializētā medicīnas centra kolēģiem par operatīvo transportlīdzekļu organizēšanu un veiktajām procedūrām Rīgas lidostā, kā arī darbiniekiem Bērnu slimnīcā, visiem, kas palīdzēja glābt Martiņas dzīvību.
Bērnu slimnīcā vēl joprojām jūtams saviļņojums un gandarījums, ka izdevās glābt Martiņu. Tas ir mūsu šī gada brīnums un prieks. Novēlam Martai un viņas ģimenei veselību un spēku," atzīst Dace Sniedze, Bērnu slimnīcas Neonatoloģijas klīnikas vadītāja.