/nginx/o/2023/01/03/15059548t1hed8a.jpg)
No 2023. gada minimālā alga mēnesī par pilnas slodzes darbu ir noteikta 620 eiro apmērā līdzšinējo 500 eiro vietā. Nelieli ienākumi ir aptuveni 15% strādājošo. Kā minimālās algas pieaugums ietekmētu zemāk kvalificētu darbaspēku, skaidro Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Panorāma".
Šobrīd pieaug cenas un dzīves dārdzība kopumā, tādēļ palielinās arī nabadzības riski. Latvijā minimālā alga pieaugusi par 120 eiro mēnesī, sasniedzot 620 eiro pirms nodokļu nomaksas. Šīs pārmaiņas galvenokārt skars zemāk kvalificētu darbaspēku.
Darba devējus pārstāvošā organizācija norāda, ka minimālās algas celšana var radīt smagu slogu atsevišķām nozarēm.
"Tas uzņēmējiem ir numur viens jautājums: kā sabalansēt darbu milzīgas inflācijas, materiālu izmaksu, resursu cenu pieauguma apstākļos ar iespēju pārdot produktu un arī celt darbaspēka atalgojumu? Tas ir principa jautājums.
Nedrīkst lietas lemt pirms vēlēšanām populistiski," uzskata Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite.
Pakalpojumu nozarēs, kur arī minimālās algas kāpums palielinās darba devēju izdevumus, darbiniekiem mēdz formēt gabaldarbus, maiņu darbus vai maksāt par stundām. Arī sētniekiem nopelnītais atkarīgs no nostrādātā.
"Varu godīgi pateikt, kā tas minimālās algas [pieaugums] ietekmēs.
Ja vēl pagājušā gada sākumā līdz maija mēnesim par piecstāvu māju maksāja 25 eiro, tad tagad mazāk par 40 eiro neviens nemaz netīrīs to māju.
Tā tas arī ietekmē," stāsta pašnodarbinātais un sētnieks Ēriks Simsons.
Valstī kopumā nodarbināto skaits, kas saņem minimālo algu vai pat vēl mazāk, gadu no gada samazinās, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Jaunākie dati rāda, ka aizvien aptuveni 15% strādājošo ienākumi bijuši nelieli. Minimālo algu mēnesī nopelnījuši 32,5 tūkstoši cilvēku, tikmēr pat mazāk par minimālo algu oktobrī saņēmuši trīs reizes vairāk nodarbināto.
Šos datus ietekmē arī darbinieku prombūtnes, skaidro statistikas pārvalde.
2024. gadā minimālā alga tiks celta līdz 700 eiro mēnesī.
