Ašeradens vēl nav saņēmis pielaidi valsts noslēpumam

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens piedalās preses konferencē, kurā informē par plānoto Eiropas Savienības finanšu atbalstu ekonomikas atveseļošanai un enerģētikas krīzes pārvarēšanai un valsts budžeta sagatavošanu.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens piedalās preses konferencē, kurā informē par plānoto Eiropas Savienības finanšu atbalstu ekonomikas atveseļošanai un enerģētikas krīzes pārvarēšanai un valsts budžeta sagatavošanu. Foto: Paula Čurkste/LETA

Satversmes aizsardzības birojs (SAB) finanšu ministram Arvilam Ašeradenam (JV) vēl nav izsniedzis speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam, sacīja Ašeradens.

Viņš skaidroja, ka pēc jaunās valdības apstiprināšanas bijis aizņemts ar 2023.gada valsts budžeta jautājumiem, tāpēc nepieciešamos dokumentus SAB iesniedzis tikai pašā 2022.gada nogalē.

"Es būtu pārsteigts, ja šī pielaide būtu nokārtota tik ātri," teica Ašeradens.

SAB aģentūra LETA pirmdien uzzināja, ka daļai ministru un deputātu jau izsniegtas speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam. Pārējo politiķu pārbaudes turpinās likumā noteiktajā kārtībā un termiņos.

Pielaides ir nepieciešamas visiem ministriem. Atļauja ir vajadzīga tikai tiem deputātiem, kas darbojas Saeimas komisijās, kur var būt jāskata ar valsts noslēpumu saistīti jautājumi.

Tās ir Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, Eiropas lietu komisija, Juridiskā komisija, Nacionālās drošības komisija, Ārlietu komisija, Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija, Publisko izdevumu un revīzijas komisija, kā arī Parlamentārās izmeklēšanas komisija.

Personas pārbaudes termiņš ir trīs mēneši. Ja objektīvu iemeslu dēļ triju mēnešu termiņu nav iespējams ievērot, to iespējams pagarināt vēl līdz trim mēnešiem, par to paziņojot personai.

Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, pārbaudes tiek veiktas īpaši rūpīgi, pauž SAB.

Vienlaikus līdzšinējā Saeimas prakse liecina, ka pielaides neesamība var neliegt deputātiem darboties atsevišķās minētajās komisijās, jo komisiju darbakārtību tikai daļēji veido ar valsts noslēpumu saistīti jautājumi. Šādi deputāti bez pielaides darbojās arī iepriekšējo parlamenta sasaukumu laikā. Piemēram, pielaide nebija 13.Saeimas deputātam Jānim Ādamsonam, kuru vēlāk aizturēja par spiegošanu Krievijas labā.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu