Lietuvas kompānijas, kas turpina tirdzniecības attiecības ar Krieviju un citām agresorvalstīm, būtu jānosauc publiski, piektdien paziņoja Lietuvas parlamenta vicespīkers un Seima opozīcijā esošās Darba partijas līderis Andrjus Mazuronis.
Lietuvas parlamenta vicespīkers mudina publiski nosaukt uzņēmumus, kas turpina sadarboties ar Krieviju
"Uzskatu, ka esam nonākuši situācijā, kad ir jāpublisko kompāniju, kas aktīvi turpina tirdzniecību, nosaukumi," viņš sacīja ziņu radostacijai "Žiniu radijas".
"Ticu, ka mūsu sabiedrība un tās pozīcija par Ukrainā notiekošo ir nobriedusi," viņš paskaidroja.
Mazuronis pauda pārliecību, ka oficiālas sankcijas pret tādiem uzņēmumiem nedarbosies, kā piemēru minot to, ka kompānijas, kas vēlas tirgoties ar Ķīnu, ir atradušas veidus, kā apiet Pekinas 2021. gadā noteiktos ierobežojumus Lietuvai.
"Brīvā tirgus zonā, kā atrodamies, Lietuvai kā mazai valstij nav iespējas pieņemt jebkādus represīvus pasākumus, lai novērstu tirdzniecību ar šīm valstīm," viņš paskaidroja.
Lietuvas sabiedriskā raidorganizācija LRT iepriekš vēstīja, ka pērn pagājušā gada sākumā 621 Lietuvas kompānija eksportēja savu produkciju uz Krieviju, bet oktobrī to darīja vairs tikai 261 uzņēmums, tikmēr uz Baltkrieviju eksportējošo uzņēmumu skaits nedaudz pieaudzis.
Lietuvas Valsts datu aģentūras (agrāk - Statistikas departamenta) apkopotā informācija liecina, ka uz Baltkrieviju eksportējošo kompāniju skaits pieaudzis no 715 janvārī līdz 746 oktobrī.
Valsts datu aģentūras informācija liecina, ka pērn trešajā ceturksnī Lietuvas eksports uz Krieviju sasniedza 856 miljonus eiro, salīdzinot ar 772 miljoniem eiro pirmajā ceturksnī. Ja neskaita elektrības eksportu, tā apmērs sasniedza 655 miljonus eiro trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar 754 miljoniem eiro gada pirmajos trīs mēnešos.
Lietuvas uzņēmēju organizācijas un daļa politiķu aicina publiski nosaukt kompānijas, kuras turpina eksportēt uz agresorvalsti.