Latgales iedzīvotāji atklāti par rēķinu apmaksu un ietaupīšanu (1)

Latgalē, ja neskaita kādas lielās pilsētas - Daugavpili un Rēzekni, iespējams, arī Krāslavu, lielākoties dominē privātmājas, daudz arī viensētu. Šoreiz mazāk, iespējams, tērēsies tie, kuri apkurei izmanto koksnes kurināmos - granulas, briketes, malku -, kas, salīdzinot ar gāzi vai elektrību, ir lētāka.

Lai gan maciņam visdraudzīgākā ir malkas apkure, taču tā mūždien ir jāpieskata. Jābrauc uz mežu, jāzāģē kāda priede vai cits koks un tad saskaldītu malku šķūnī iekšā, sausumā. Tiesa, līdz ar pieprasījuma pieaugumu pieaudzis ir arī piedāvājums malkas iegādei.

Pirms skaidrojam, kāpēc viens variants ir labāks par otru, jāsaprot, ka hruščovkās granulu katlu neieliksi, Lietuvas pierobežā esošo viensētu Daugavpils centrālajai apkurei nepieslēgsi.

Stāsta galvenajā lomā divi varen darbīgi daugavpilieši no zaļākās pilsētas apkaimes - Mežciema. Irēna un Oļegs šogad ekonomijas dēļ dzīvo ar dubulto apkuri - malkas un granulu.

Viņi to sauc par vietējo centrālo apkuri bez namu pārvaldnieka, jo paši pārvalda. Pērn iebūvētais granulu katls jau šobrīd ir atvieglojums, apzinoties, ka gandrīz pusotru nedēļu var tam pat neiet klāt: "Mēs domājām, ka paradīzē esam nokļuvuši." Pirms gada tonna granulu maksāja 130 eiro, tagad to cena ir kāpusi aptuveni līdz 500 eiro/tonnā.

"Viņa ņēma un pasūtīja astoņas tonnas granulu četru tonnu vietā," atzīst Oļegs, kurš tolaik bija dusmīgs par neplānoti lielām izmaksām, taču nu tas ļauj ietaupīt pusotru tūkstoti eiro. Vienai sezonai aiziet aptuveni četras tonnas.

Šogad, salīdzinot ar pērno ziemu, izlēmuši granulu katlam nepieslēgt boileru, bet gan sildīt ūdeni ar elektrību. Granulas var beigties. Tad nebūs ne apkures, ne ūdens. Oļegs nosaka, ka labāk samaksāt vairāk par elektrību nekā pirkt vēl granulas "krīzes laikā".

Ūdens uzsildīšanā tiek patērēta aptuveni viena tonna granulu gadā, kas "nemaz nav maz".

Ja saimniecībā ir arī kāda vecā krāsniņa vai kamīns, granulu katlu var arī neslēgt iekšā līdz kādiem -5 grādiem. Kā izrādās, tās var kurināt arī paralēli.

Ja iekurini krāsniņu, granulas tiek patērētas daudz mazāk. Taču arī ar malku nav tik vienkārši - ik pēc 3-4 stundām krāsnī tā jāpiemet klāt, ziemā arī agrāk jāceļas, lai to iekurinātu, ja negribas no rīta nosalt.

Platības nozīmība

Oļegs bez šaubīšanās atbild, ka platībai nav nozīmes. Pašiem ir nedaudz vairāk par 130 kvadrātmetriem, taču labs ieguldījums ilgtermiņā būtu arī divistabu mājai. Ja piepilda pilnu katlu ar granulām, katlumājā var nerādīties aptuveni nedēļu.

Par svarīgākajiem notikumiem ziņo ierīce, ar kuras palīdzību var regulēt temperatūru un atslēgt siltuma piegādi konkrētā istabā; piemēram, kad katls ir sasniedzis uzstādīto temperatūru, tas automātiski atslēdzas, kā arī darbību atsāk, kad temperatūra iekštelpās atkal pazeminās. Katlumājā esot jāiet tikai tad, kad sakrājušies pelni, vai arī brīžos, kad beidzas granulas.

Citu variantu privātmājām vienkārši īsti neesot, tikai malka un granulas. Protams, vēl ir briketes un krāsns, kas, viņaprāt, ir "nāves numurs".

Tā esot netīrība un mūžīga ņemšanās ar katla tīrīšanu un uzraudzīšanu. "Mēs jau vienmēr skatāmies lētāko variantu, kas šobrīd ir īpaši svarīgi," viņi papildina. Kopējās izmaksas par pašu katlu, tā uzstādīšanu, monitoriem bija līdz pieciem tūkstošiem eiro.

Lai arī mēdzam pieķerties pie "vecā labā", taču viss jaunais kļūst ekonomiskāks. "Ne tikai jaunajiem, bet arī tādiem večiem kā mums ir jābūt moderniem, jāseko līdzi tendencēm un jāievieš tās savā ikdienā," komentē Irēna.

Granulas – labs izgudrojums, kas kļūst arvien dārgāks

Pēc Oļega domām, granulas esot labs izgudrojums, tomēr līdz ar straujo cenu pieaugumu viņš uzskata, ka vietējie granulu ražotāji tās varētu pārdot Latvijā, nevis eksportēt. Lai gan pērnā granulu iegāde neļāva pretendēt uz valsts atbalstu energokrīzē, malkas iegādei gan kompensācija tika saņemta.

Šogad Oļegs esot pat uzlicis malkas šķūnītim atslēgu, lai dārgās granulas kāds gribētājs nepaņemtu sev līdzi uz mājām.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas institūta pētniece Lana Migla norādījusi, ka granulu priekšrocība ir to automatizācijas iespējas un augstā katlu iekārtu efektivitāte.

"Sistēmas var būt gan ar, gan bez akumulācijas tvertnes. Siltumenerģijas izmaksas sanāk ap 88 eiro/MWh. Gan briketēm, gan granulām arī pieejams valsts atbalsts – 50% no izmaksām virs 300 eiro/tonnā.

Ir arī vienkāršotas granulu kamīnkrāsnis, kas var nodrošināt siltumu vairākām telpām, tām ir augsti efektivitātes rādītāji, parasti iebūvētā tvertne ir neliela, līdz ar to kamīnkrāsns regulāri jāpapildina," skaidro Migla.

Mazāk nodrošinātie taupa divtik

Rēzeknes iedzīvotājs Lauris (vārds mainīts) padalījās ar novērojumiem par vairāku Latgales iedzīvotāju situācijām saistībā ar apkures nodrošināšanu: "Ģimene ar vairākiem bērniem Latgalē pagājušajā gadā sāka mājas siltināšanas projektu saviem spēkiem, ieviešot centrālo apkuri, jo tas bija izdevīgāk. Taču kaimiņš, kurš nedaudz vēlāk uzstādīja granulu katlu par labu cenu, šobrīd saskaras ar ļoti lielām izmaksām.

Gan šī ģimene, gan kaimiņi šobrīd spēj apmaksāt apkures izmaksas, taču cenas ietekmē šo cilvēku dzīvi un ikdienu. Pensionāri, kurus zinu, izmanto 60 eiro pabalstu malkas iegādei. Principā izdzīvot var."

Ne visiem Latgalē ir veiksmīgi stāsti un savs granulu katls. Ženija no Rēzeknes mēģina šosezon taupīt. Savos 63 gados viņa ir sākusi darba gaitas subsidētā darba vietā kā cilvēks ar 3. grupas invaliditāti.

Ja iepriekš invaliditātes pabalsts bija smieklīgi mazs - 145 eiro, tad tagad var atļauties nopirkt cūkgaļas cīsiņus "Lidl" veikalā, kuru cena gada laikā ir gandrīz divkāršojusies. Kā maznodrošinātai personai viņai tika piemērots arī "elektrības atbalsts", kas automātiski tiek piešķirts kā atlaide elektroenerģijas rēķinā.

Sieviete dzīvo viena četrstāvu mājā ar centrālo apkuri. Lai gan dzīvojot mājā ar viszemāko apkures tarifu Rēzeknē, tāpat jūt elektroenerģijas pieaugumu. Pati sevi sauc par ekonomisku cilvēku.

Iepriekš bija divi ūdens boileri, tagad ir tikai viens lielais. 

Pateicoties senam mājas līgumam, četrstāvu mājā, kur viņa dzīvo, ūdens cena ik mēnesi ir fiksēta - 5 eiro un 50 centi, kas inflācijas dēļ var kādam šķist niecīga summa. "Ja nav nepieciešamības, lieki boileru iekšā neslēdzu tik un tā," viņa atzīst. Arī televizora viņas dzīvoklī nav. Elektrību tas patērējot daudz, kā arī lieki tērējot laiku.

Viņa labprātāk vakaros klausās mūziku un ada maučus, kas ir hobijs un papildus peļņas avots grūtos laikos. Kā uzsver Ženija, šobrīd nevienam nav labi. "Cenas pieaug, algas gan nepieaug, tāpēc jātaupa," atzīst rēzekniete.

Kā taupīt siltumenerģiju?

Saistībā ar augstajām energoresursu cenām, kas Krievijas iebrukuma ietekmē ir daudzkārt pieaugušas, viens no šā gada aktuālajiem jautājumiem ir kā taupīt siltumenerģiju. Institūcijas ir norādījušas, ka nenoliedzami efektīvākais veids ir ēkas energoefektivitātes paaugstināšana, pareiza ēkas vēdināšana, siltumenerģijas taupīšana.

Siltumenerģijas taupīšanas gadījumā jāmin arī taupīga siltā ūdens lietošana. Šajā aspektā, piemēram, "Rīgas namu pārvaldnieks" norādījis, ka, taupot silto ūdeni, nedrīkst aizmirst par piesardzības pasākumiem pret legionellu, jo retāka ūdens krānu, dušas un citu santehnikas iekārtu lietošana veicina legionellas vairošanos.

Tas jāņem vērā ne tikai Rīgas iedzīvotājiem, bet visas Latvijas, tajā skaitā arī Latgales iedzīvotājiem.

Izmaksas galvenokārt ir atkarīgas no ēkas siltumizolācijas un ventilācijas sistēmu kvalitātes, kā arī no mājsaimniecībā dzīvojošo skaita.

Lai uzzinātu apkures izmaksu apjomu, precīzākiem aprēķiniem internetā ir pieejams rīks – apkures kalkulators. Nepieciešams vien ievadīt apsildāmās platības izmēru (kvadrātmetros) un griestu augstumu. Tas arī var palīdzēt organizēt un pārvaldīt siltumenerģijas izmaksas