Kopš 2009. gada 13. janvāris vairs nav parasts datums kalendārā. Tā ir diena, kuru atceras gan iesaistītie cilvēki, gan arī tie, kuri vēroja visu no malas. Šobrīd sabiedrība to atminas kā 13. janvāra grautiņu. "Apollo.lv" apkopoja informāciju par šo vēsturisko notikumu.
2023. gada 13. janvārī aprit jau 14 gadi kopš nemieriem Vecrīgā, kad gandrīz 10 000 cilvēku pulcējās Doma laukumā, lai pieprasītu Saeimas atlaišanu.
Foto: Nemieri Vecrīgā 13. janvārī
Ņemot vērā ekonomiskās situācijas pasliktināšanos 2008. gadā, Saeima pieņēma vairākus lēmumus, ar kuriem apmierināti nebija Latvijas iedzīvotāji. Pēc šīs nevardarbīgās akcijas sākās masu nekārtības un iedzīvotāju konflikti ar policijas darbiniekiem.
Nemieru laikā cieta vairākas ēkas - Latvijas Nacionālā bibliotēka, Valsts ieņēmumu dienests un, protams, Saeimas ēka, kura tika apmētāta ar stikla pudelēm, olām un pat bruģakmeņiem. Tika izsisti logi, aplaupīts alkohola veikals. Cieta gan iedzīvotāji, gan arī policijas darbinieki.
Grautiņos piedalījās arī vairāki simti jauniešu, no kuriem daudzi bija alkohola reibumā. Kāds pusaudzis zaudēja aci, kurā trāpīja policistu izšautā gumijas lode.
Mediķi aizturētajiem grautiņu dalībniekiem sniedza palīdzību pat policijas iecirkņos, kur tie tika nogādāti par piedalīšanos nemieros.
Pēc Vecrīgas nemieriem sākās spraigas diskusijas sabiedrības. Toreizējais premjerministrs Ivars Godmanis pēc tiem sasauca valdības ārkārtas sēdi, bet tā laika prezidents Valdis Zatlers nāca klajā ar paziņojumu, kurā tika ietverti vairāki uzdevumi gan valdībai, gan Saeimai.
15. janvārī tīmekļa vietnēs tika izvietots aicinājums atkārtot grautiņus 18. janvārī. Pēc šā raksta ievietošanas tika aizturēta cilvēku grupa, par kuru policijā tika rakstīts iesniegums.
2009. gada 16. janvārī līdzīgi notikumi risinājās Lietuvas galvaspilsētā Viļņā. Sākotnējais nevardarbīgais protests pret valsts taupības plānu pārauga nemieros un sadursmēs ar policiju. Pēc grautiņiem Rīgā un Viļņā tika paustas bažas, ka tie varētu būt organizēti no ārienes. Satversmes aizsardzības birojs vēlāk paziņoja, ka tā nav taisnība.
Foto: 13. janvāra pikets Doma laukumā
Grautiņu laikā tika aizturētas 126 personas, bet pēc tam apsūdzētas 68, no kurām piecas attaisnotas. Lielākajai daļai apsūdzēto piesprieda piespiedu darbu, naudas sodu un nosacītu brīvības atņemšanu. Septiņas personas saņēma reālu cietumsodu.
Folklorists un programmētājs Ansis Ataols Bērziņš kļuva par vienu no apspriestākajiem 13. janvāra grautiņu dalībniekiem. Par piedalīšanos sodīts ar nosacītu brīvības atņemšanu, kas probācijas noteikumu nepildīšanas rezultātā pārtapa par cietumsodu. Apsūdzētais uzskata, ka viņa atrašanās cietumā bija saistīta ar politiku.
Bērziņš izvēlējas pamest Latviju, pēc paša vārdiem, dodoties “politiskajā trimdā”. 2016. gada sākumā tika izsludināts starptautiskajā meklēšanā. 2017. gada pavasarī viņš tika aizturēts Čehijā, kas izdeva viņu Latvijai. 2018. gada 30. novembrī Bērziņš tika atbrīvots no ieslodzījuma.
2022. gada sākumā tika vēstīts, ka Valsts policijā (VP) joprojām turpinās izmeklēšana pret trīs personām par dalību 2009. gada 13. janvāra Vecrīgas grautiņos, aģentūra LETA noskaidroja VP Sabiedrisko attiecību nodaļā. Šo kriminālprocesu izmeklē Rīgas Centra iecirknī.
Policija plašāk neskaidroja iemeslus, kāpēc izmeklēšana turpinās. Tā saka, ka pagaidām nav iegūts pietiekamu pierādījumu kopums, lai lietu virzītu kriminālvajāšanai.
Personām ir aizdomās turēto statuss, un tās nav izsludinātas meklēšanā. Noilgums var iestāties 15 gadus pēc šāda veida nodarījuma.
