VIDEO ⟩ Agresīvais meža kaitēklis - egļu mizgrauzis. Kā rīkoties?

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Foto: Mi St/Shutterstock

Egļu astoņzobu mizgrauzis ir galvenais meža kaitēklis ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā. Taču kā rīkoties egļu astoņzobu mizgrauža izplatības mazināšanā un kā aizsargāt savas egļu audzes? Uz šiem un citiem jautājumiem atbildes sniedz Latvijas Meža īpašnieku biedrība un LVMI "Silava" vadošais pētnieks Agnis Šmits.

Galvenais meža kaitēklis

Mizgrauzim dabā ir vairāki desmiti dabisku ienaidnieku, kas spēj ietekmēt šī kukaiņa izplatīšanos. Dabas apstākļi kontrolē gan šo kukaiņu izplatīšanos, gan arī to ierobežošanu.

Piemēram, vējgāzēs sagāztie koki, karstās un sausās vasaras ļauj daudz ātrāk savairoties šiem meža kaitēkļiem, kas nodara vislielākos postījumus egļu audzēs. Arī vēls rudens veicina kukaiņu otrās paaudzes attīstīšanos un rezultātā palielina bojāto koku skaitu egļu mežaudzēs.

Savukārt, ja iestājas pretēja situācija, kā slapja vasara, tad notiek pretējs process, būtiski samazinās egļu astoņzobu mizgraužu skaits un to izplatība mežos.

Ikvienam meža īpašniekam, kura īpašumā ir egļu audzes, der atcerēties, ka vasarā jebkura darbība pieaugušās egļu mežaudzēs var rezultēties ar mizgraužu savairošanos. Tādēļ, pirms izvēlaties labāko darbību savā mežā, Latvijas Meža īpašnieku biedrība kopā ar entomotologu, LVMI "Silava" vadošo pētnieku Agni Šmitu, sagatavojuši konspektīvu kopsavilkumu, kas jāzina katram meža īpašniekam, kura īpašumā vai valdījumā ir egļu audzes.

Mizgraužus kontrolē dabas apstākļi

Entomologs un LVMI "Silava" vadošais pētnieks Agnis Šmits par egļu astoņzobu mizgrauzi stāsta: "Tas ir numur viens kaitēklis Latvijā un ne tikai, arī visā Eiropā. Nodara vairāk skādes nekā visi citi kaitēkļi kopā."

Attiecībā uz to, kādi klimatiskie apstākļi veicina egļu astoņzobu mizgrauža masveida savairošanos, pētnieks atbild: "Tas, kas kontrolē mizgrauzi, ir dabas apstākļi. To ietekmē mizgrauži gan savairojas, gan dabas apstākļi var tos apturēt.

Pirmkārt, savairojas no vētrām un kritušiem kokiem, kur nav pretestības, tāpēc viegli savairojas. Vai arī karstas vasaras – ļoti samazina koku aizsargspēju pretoties mizgrauzim."

Egļu astoņzobu mizgraužu pirmie izlidojumi var sākties jau aprīļa beigās, taču to masveida izlidošana parasti notiek ap maija pirmo dekādi vai maija vidū. Ja šajā periodā laiks ir sauss, silts un bez vēja, tad viennozīmīgi tie ir labvēlīgi nosacījumi egļu astoņzobu mizgrauža izlidošanai.

Eksperts arī vērš uzmanību uz mizgraužu izlidojumu. "Masveida izlidošana ir maijā. No mizgrauža viedokļa ir svarīgi, lai ir sauss, silts un bez vēja. Tad viņi var izlidot visi reizē, sapulcēties vienuviet un neizkliedēties. Tas ir faktors, kas ir svarīgs, lai mizgrauži būtu vienuviet."

Ko darīt meža īpašniekiem?

Latvijas Meža īpašnieku biedrības ieteikumi meža īpašniekiem

  • Ziemas periodā veikt vējgāzēs bojāto koku un malkas izstrādi.
  • Arī citas saimnieciskās darbības vislabāk veikt ziemā, pirms mizgrauža izlidojuma, t.i., līdz 1. aprīlim, lai samazinātu iespējamību šiem kaitēkļiem pēc smaržas atrast egļu audzes.
  • Izvērtēt nepieciešamību aizvākt vējgāžu bojātos kokus, īpaši izlidojuma periodā.
  • Neveikt kopšanas cirtes pieaugušās egļu audzēs, kur koku vidējais caurmērs ir lielāks par 20 cm, kad tuvojas izlidojumu laiks.
  • Jūnija sākumā novērtēt, vai audzē nav ieviesušies egļu astoņzobu mizgrauži (pazīmes: ļoti reti, izklaidus caurumi mizā; zaru žāklītēs vai uz sakņu kakla atrodami mizas milti).
  • Ja ir konstatēta masveida savairošanās, doties uz Valsts meža dienestu pēc sanitārās vienlaidu atjaunošanas cirtes atļaujas.
  • Veikt bojāto koku izvešanu vasaras periodā, ja koku skaits ir pietiekams liels.
  • Ja iespējams, cirst mizgraužu bojātās audzes sanitārā kailcirtē (t.i., galvenā cirte pēc VMD sanitārā atzinuma).
  • Veikt efektīvu slazdu lietošanu, ja ir iespējams.

Būtiska nozīme kailciršu veikšanai

Pētnieki ir pierādījuši, ka efektīvākais veids cīņā pret egļu astoņzobu mizgrauzi ir kailciršu veikšana. Ne kopšanas cirtes, ne sanitāras izlases cirtes neuzrāda labus rādītājus cīņā ar šo galveno meža kaitēkli Latvijā.

Meža īpašnieki ir aicināti, apsekojot savas meža teritorijas jau tagad, daudz rūpīgāk veikt koku mizas izpēti attiecībā uz egļu astoņzobu mizgrauža esamību.

Vispirms atlasīt vērtīgās egļu audzes un regulārāk pārbaudīt tieši šīs audzes. Piemēram, ja tiek ieraudzīta egle, kuras mizā ir ļoti daudz eju, tad droši var teikt, ka šie kukaiņi jau ir izlidojuši. Savukārt, ja ir dažas kukaiņu veidotas ejas, tad ir augsta varbūtība, ka kokā vēl dzīvo šie kukaiņi.

Raksts tapis sadarbībā ar PEFC.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu