Vai sagaidīsim lielos mīnusus un kupenas? Ilgtermiņa laika prognoze tuvākajiem mēnešiem (2)

Ziemas atgriešanās

"Jūs droši vien ar ziemu saprotat stabilus sala apstākļus, kad zemi klāj balts sniegs, nevalda atkusnis un ārā ir lieli mīnusi. Kopumā sala atgriešanās iezīmējas laikapstākļu prognozē," stāsta Laura Krūmiņa.

Par gaidāmo salu eksperte stāsta, ka tas nebūs tik liels, kā bija janvāra pirmās nedēļas beigās, kad temperatūra sasniedza pat -15 grādus. "Diezgan pārliecinoši varam runāt par salu, kad gaisa temperatūra sasniegs -5 līdz -10 grādus," norāda Krūmiņa.

Foto: Sniegs Rīgā

Valsts rietumu un centrālajos rajonos atkusnis valda jau kopš janvāra otrās nedēļas, taču galējos austrumos tikai nedēļu vēlāk vietām ir iestājies atkusnis. Austrumos visu laiku pieturējās neliels sals, tāpēc tur atkusnis būs salīdzinoši īsāks.

Atšķirība no citām ziemām

"Teiksim, ja mēs skatāmies uz tādām rekorda temperatūras atzīmēm, tad šī ziema ne ar ko neatšķiras, jo kopumā šīs absolūtās vērtības atzīmes nebija tik zemas," sacīja eksperte.

Zemākā temperatūra janvārī tika novērota Daugavpilī, kad termometra stabiņš noslīdēja līdz pat -20 grādiem, taču 10. decembrī Zosēnos gaisa temperatūra bija -22 grādi.

Foto: Atkusnis Rīgā

LVĢMC eksperte norāda, ka par rekordiem vai atšķirībām nevar runāt, tomēr netipisks Latvijas ziemai ir ilgais sala periods, kas iesākās novembra otrajā pusē un turpinājās līdz Ziemassvētkiem.

"Mums vairākus gadus nav bijis tik stabils sals. Vismaz mēnesi garš sala periods pēdējo reizi Latvijā bija 2018. gadā, kad no 3. februāra līdz 8. martam diennakts vidējā temperatūra bija zem 0 atzīmes," skaidro Krūmiņa.

Eksperte norādīja, ka šāds ziemas sākums, kad ir tik stabils sals, Latvijā pēdējo reizi tika novērots 1998. gadā.

Tomēr, lai arī cik tas būtu netipiski, Latvijā 1. janvārī tika uzstādīts arī siltuma rekords. Tika sasniegta augstākā gaisa temperatūra ne tikai Jaungada dienā, bet vispār janvāra mēnesī.

Foto: Parki

"Rietumos un Centrāleiropā kopumā viss ziemas periods ir netipiski silts, bet Ziemeļeiropā valdīja sals," stāsta eksperte. Aukstums, kāds valdīja Ziemeļeiropā novembra beigās un decembra lielāko daļu, ir liels izņēmums šoziem.

Vai nākotnē vēl sagaidīsim bargas ziemas?

Ja skatāmies no klimatiskā viedokļa, tad bargākā ziema Latvijā ir bijusi 1956. gadā, kad temperatūra nokritās līdz -43.2 grādiem. "Pēdējās ziemās situācijas, kad termometra stabiņš noslīd zem -30 grādiem, ir ļoti reti," sacīja Laura Krūmiņa.

Iezīmējas tas, ka ziema ir gadalaiks, kad gaisa temperatūra ir mainījusies visstraujāk. Arī nākotnes scenāriji uzrāda, kad pastāv varbūtība, ka šī sezona turpinās mainīties un ka bargās ziemas būs tikai pagātne.

LVĢMC eksperte norāda, ka kopumā Latvijā gaisa temperatūra paaugstinās, tāpēc ziemās stabilie sala periodi ir salīdzinoši īsāki. Arī situācijas, kad zemi klāj sniega sega, kļūst mazāk sastopamas. Visi šie procesi nav labvēlīgi tam, lai mēs varētu novērot vai sagaidīt ziemas, kādas Latvijā bija pagājušā gadsimta otrajā pusē.

Februārī gaisa temperatūra turpinās pieaugt

"Eiropa ir tas reģions, kur ilgtermiņa prognozes diemžēl attaisnojas maz. Šobrīd pastāv augsta varbūtība, ka februāra mēnesis mūsu reģionā būs salīdzinoši silts. Gaisa temperatūra turēsies virs normas," stāsta Laura Krūmiņa,

Februāra gaisa temperatūras norma vidēji visam mēnesim ir -3.2 grādi. Zemāka temperatūra februārī parasti ir valsts austrumu rajonos. Piemēram, Alūksnē vidējā temperatūra ir -5.0 grādi, bet siltāks, protams, ir Baltijas jūras piekrastē, kur vidējā gaisa temperatūra ir -1.1 grāds.

Foto: Sniegputenis

"Pavisam apgalvot to, ka februārī nebūs sala, vēl nevarētu, bet neviens no scenārijiem neuzrāda augstu varbūtību," stāsta eksperte.

Meteoroloģiskais pavasaris

"Šobrīd ārā aiz loga jau ir sācies atkusnis. Cilvēki, kuri pavada daudz laika dabā, pateiks, ka laikapstākļi ārā ir vairāk atbilstoši pavasarim, nevis ziemai," stāsta Krūmiņa.

Lai arī tagad nav tik ekstremāli augsta temperatūra, kāda tā bija 1. janvārī, kad termometra stabiņš sasniedza vairāk nekā +11 grādus, arī tas, kas šobrīd tiek novērots, ir anomāli silts priekš ziemas.

"Protams, mēs nesakām, ka šobrīd ir iestājies meteoroloģiskais pavasaris, jo tas iestājas brīdī, kad secīgi ir pagājušas piecas dienas, kurās vidējā gaisa temperatūra ir augstāka par 0 atzīmi," norāda LVĢMC eksperte.

Foto: Pavasaris tuvplānā

7.februāris ir agrākais iespējamais datums, kurā Latvijā var sākties meteoroloģiskais pavasaris, jo pēc 2019.-2020.gada rekordsiltās ziemas LVĢMC pieņēma lēmumu, ka meteoroloģisko pavasari var pasludināt tikai pēc datuma, kas pēdējās desmitgadēs vidēji bijusi gada aukstākā diena, un patlaban tā statistiski ir 6. februāris.

Tāpēc, lai arī ārā ir gaisa temperatūra ir augsta un neraksturīga ziemai, to vēl nevar nosaukt par pavasari.