Ūdens līmenis Daugavā Jēkabpilī pazeminās nepārtraukti, tomēr lēni. Upe aizvien ir vižņiem pilna, bet ledus kustība ir minimāla. Aizsargvalnis arī varētu neizturēt, ja ledus masa sāks kustēties, pirms tas būs nostiprināts, ziņo Latvijas Televīzijas Ziņu dienests.
Video: LTV Ziņas
Jēkabpilī darbi nerimst ne mirkli - brigādes turpina stiprināt Jēkabpils aizsargvalni Daugavas kreisajā krastā jau trešo diennakti.
Kā ziņots, sākumā krastam tiek uzklāta plēve, ko nostiprina ar smagiem smilšu maisiem. Ik pa brīdim var redzēt mazas tērces jeb strautveida ūdensteces. Savukārt vietās, kur ūdens sūcās, ir salikti maisi.
Taču dažviet blakus izveidojas vēl kāda sūce jeb bojājums.
Vienā no kritiskajiem punktiem valnī redzams ūdens, kas ir sūcies. Lai gan vieta ir stiprināta ar maisiem, tā jau mazliet nobrukusi.
Ledus masa spiežas valnī, jo Daugava tur met loku un veido gultni. Valnis ir pārmircis. Turklāt nelielā posmā valnim pa ārmalu izbūvēts gāzesvada atzars. Šī iejaukšanās dambja struktūrā ir to vājinājusi. Tas viss kopā rada bažas par izturību.
"Situācija ir stabili dramatiska, jo dambis var neizturēt jebkurā brīdī, ja tas ledus sāk, piemēram, kustēties, kamēr nav līdz garam nostiprināts [valnis]. Var notikt jebkas. [Pašlaik ledus] nav izkustējies. Un pie tā, kā ūdens krītas, nav nekādas pārliecības, ka tas vispār izkustēsies šobrīd," sacīja Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis (Latvijas Zaļā partija).
Patiesībā Jēkabpili sargā nevis dambis, kas būtu kārtīga hidrobūve, bet gan zemes valnis, kas īsti nav piemērots šādai stihijai.
"Dambjiem ir sava tehnoloģija, kā tur mālaina grunts, akmeņaina... Tajā laikā, lai aizsargātu pilsētu, 1986. gadā, ja nemaldos, dabūja finansējumu un bēra šo dambi no materiāliem, kas bija pieejami. Lai nosargātu nevis no ūdens iekļūšanas pilsētā, bet gan ledus iekļūšanas pilsētā. Valni, kas aizsargāja pilsētu no ledus masām," zināja stāstīt Ragainis.
No kanalizācijas akām šaipus valnim turpina spraukties ūdens. Tas esot saistīts ar ģeoloģiskiem procesiem. Valnis atrodas uz dolomīta.
"Dolomītam ir daudzas un dažādas plāksnes. Un, ūdens līmenim spiežot, kaut kur citur spiežas ārā. Parasti no dolomīta uz Daugavu ūdens iet. Tagad, kad spiež uz šejieni, loģiski, ka nāk ārā kādi gruntsūdeņi," norādīja domes priekšsēdētājs.
Ragainis pauž, ka lieljaudas sūkņus vēl neesot vajadzības izmantot. Tos liks lietā, kad situācija normalizēsies un ūdens nepieplūdīs.
"Nav vērts sūknēt pieplūstošu ūdeni, jo tad notiek ūdens cirkulācijas stimulēšana, notiek vairāk dambja skalošana un citas lietas. Tas vēl vairāk samazina stiprību. Tāpēc jāpagaida, lai nomierinās," norādīja VUGD priekšnieka vietnieks Jānis Grīnbergs.
Savukārt ar Krustpils aizsargvalni situācija esot daudz labāka. Valnī neredz tikpat kā nekādus bojājumus.
