Pk, 3.02.2023.

Pētījums atklāj, ka prokrastinācija var liecināt par nopietnām veselības problēmām

Apollo.lv
Pētījums atklāj, ka prokrastinācija var liecināt par nopietnām veselības problēmām
Facebook Telegram Draugiem Twitter Whatsapp
Comments 2
Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls. Foto: Yulia Grigoryeva/Shutterstock

ASV veikts pētījums liecina, ka darbu atlikšana jeb prokrastinācija var liecināt par nopietnām veselības problēmām. Bieži tāda novērojama universitāšu studentu vidē, vēsta portāls "Science alert".

Universitātes studentiem dažkārt ir daudz brīvā laika, bet trūkst disciplīnas. Cilvēki neveic darbus, tā vietā prokrastinē. Pētījumi liecina, ka vismaz puse universitāšu studentu prokrastionē līdz tādam līmenim, ka tas var kaitēt viņu izglītībai. 

Taču tas nav vienīgais prokrastinācijas negatīvais rezultāts. Pētījumi ir atklājuši saistību starp lielu vilcināšanos un darbu atlikšanu un vārgu veselību. Tas ir saistīts ar augstu stresa līmeni, neveselīgu dzīvesveidu, kā arī novēlotu vēršanos pie ārsta saistībā ar veselības problēmām.

Tomēr pētījumi neparāda, kas ir pirmavots. Vai prokrastinācija pasliktina fizisko un garīgo veselību, jo cilvēki atliek sportošanu un došanos pie ārsta, juzdamies slikti? Vai arī slikta fiziskā veselība izraisa prokrastināciju, jo cilvēkiem nav enerģijas jebko darīt?

ASV akadēmiskajā žurnālā "JAMA Network Open" publicētajā pētījumā centās noskaidrot, vai studentiem, kuri prokrastinē, ir lielāks risks, ka pasliktināsies fiziskā un garīgā veselība. 

Pētījums uzrunāja 3525 studentus. No tiem 2587 arī deviņus mēnešus vēlāk atbildēja uz aptaujas anketas rezultātiem par savu veselību. Lai saprastu, kā prokrastinācija ietekmē veselību, tika salīdzināti studenti ar augstu prokrastinācijas līmeni pētījuma sākumā ar studentiem, kas prokrastinē mazāk. 

Rezultāti liecina, ka augsts prokrastinācijas līmenis saistīts ar augstākiem depresijas, trauksmes un stresa līmeņiem, kas tika mērīti deviņus mēnešus vēlāk. 

Studenti ar augstu prokrastinācijas līmeni arī biežāk norādīja, ka jūt sāpes plecos un rokās, viņiem ir sliktāka miega kvalitāte, ir vientuļi un nonākuši finansiālās grūtībās. Šādas problēmas konstatētas arī tad, ja ņemts vērā vecums, dzimums, vecāku izglītība un iepriekšējas fiziskas un mentālas saslimšanas. 

Prokastināciju var mazināt

Tomēr klīniski pētījumi ir pierādījuši, ka prokrastināciju var samazināt ar kognitīvi biheiviorālo terapiju. Šī terapija palīdz cilvēkam pārvarēt vilcināšanos veikt uzdevumus, sadalot ilgtermiņa mērķus mazos mērķos, pārvaldīt lietas, kas novērš uzmanību, piemēram, izslēgt telefonu, kā arī koncentrēties uz uzdevumu, pat ja ir negatīvas emocijas. 

Tas prasa zināmas pūles, tāpēc tas nav izdarāms tad, ja cilvēks ievēro noteiktu darbu termiņu. Tomēr arī nelielām izmaiņām uzvedībā ir liela ietekme. Piemēram, var atstāt telefonu citā istabā, kamēr jāpaveic kāds svarīgs darbs. 

Tēmas
Redaktors iesaka
Lasītākais šobrīd
Nepalaid garām
Uz augšu