MPKS "Mežsaimnieks" ir lielākais meža īpašnieku kooperatīvs Latvijā. Kooperatīva valdes loceklis un biznesa sistēmu risinājumu un mārketinga daļas vadītājs Andis Malējs sarunā ar "Apollo.lv" pastāstīja, kādas digitālās tehnoloģijas tiek izmantotas mežkopības plānošanā.
Meža īpašnieku kooperatīvs "Mežsaimnieks" ir pašiem meža īpašniekiem piederoša privāto mežu apsaimniekošanas organizācija, kas šobrīd visā Latvijā apvieno vairāk nekā 940 meža īpašniekus.
Kooperatīvs piedāvā veikt pilna cikla meža apsaimniekošanu, pietam – biedri paši var izvēlēties, vai veikt mežsaimnieciskās aktivitātes saviem spēkiem vai uzticēt tās kooperatīvam.
Lai apsaimniekotu mežus, tiek izmantotas dažādas tehnoloģijas. "Mūsu darba filozozija citādāka nekā SIA. Mums ir svarīgi, lai mežs turpinās arī pēcāk, tāpēc process ir garāks un sarežģītāks.
Tajā brīdī nepieciešams ļoti liels darbs un plānošana, lai nākamais mežs ir labāks nekā tas, kas bija iepriekš.
Un te ir jautājums, kā mēs savā labā spējam izmantot iespējas, ko dot digitālās tehnoloģijas. Tās mums ļauj ne tikai pieņemt labākus lēmumus, bet arī būtiski ietaupīt mūsu laiku gan izplānojot darbības, gan pēc tam nosūtot darba uzdevumus mūsu kontraktoriem," stāsta Andis.
Mežkopības uzdevums ir nodrošināt kvalitatīvu un produktīvu mežaudžu audzēšanu. Mežkopībā ietilpst meža atjaunošana vai ieaudzēšana, agrotehniskā kopšana (iestādīto stādu atēnošana), aizsardzība pret dzīvnieku postījumiem un jaunaudžu sastāva kopšana.
Malējs norāda, ka šobrīd ir pieejami daudz atvērto datu. Viņš uzsver, ka kooperatīvā tiek izmantota VAS "Latvijas valsts mežu" plānošas sistēmu LVM GEO, kas šos datu izmantošanu ir padarījusi lietotājiem draudzīgāku.
"Mēs analizējam šos dažādos datos. Noderīgākie slāņi, plānojot mežkopības darbus, ir virsmas reljefs, LVMI "Silava" zinātnieku izstrādātais gruntsūdeņu līmeņu dziļumu kartes, vēsturiskās augšņu kartes, tāpat arī ortofoto kartes dažādās krāsu gammās. Tās visas sniedz noderīgu informāciju plānošanā, norāda Andis.
Kooperatīva valdes loceklis arī stāsta, ka tiek izmantotas citas elektroniskās sistēmas, kuras palīdz mežkopības plānošanā. Viņš norāda, ka pamazām tiek izmantoti arī droni.
"Ja aizbrauc uz mežu ar dronu un ir izkopta jaunaudze, tad var uztaisīt karti, kurā iespējams precīzi aprēķināt izkoptās platības lielumu.
Lielāku vērtību redzu tad, ja ir jāapseko lielāki meža masīvi, kuros viena drona misijas laikā iespējams pārbaudīt audžu stāvokli – vai nav astoņzobu mizgraužu bojājumi, vai nav vējlauzes kā arī novērtēt mež infrastruktūru – ceļus un grāvjus. Piemēram, lielus postījumus mežam nodara arī bebru dambji, kuru darbības rezultātā postā aiziet lielas mežu platības," viņš stāsta.
Malējs atklāj, ka ir tehnoloģijas, kuras tuvākajā nākotnē varētu tikt ieviestas, atvieglotu mežsaimnieciskās darbības: "Viens no procesiem, ko vēlamies atbalstīt ar informācijas tehnoloģijām ir koksnes plūsma no meža līdz kokmateriālu pārstrādātājam.
Lai meža apsaimniekotājs varētu tiešsaistē sekot līdzi darbībām, kas notiek mežā. Gan to, cik daudz kokmateriālu sagatavo harvesters, cik daudz pievesti materiāli krautuvē, cik daudz kokvedējs ir iekrāvis un cik beigās kokmateriālu pircējs ir uzmērījis.
Šobrīd Latvijā esam ieviesuši standartu, lai savstarpēji visi nozares pārstāvji varētu apmainīties ar informāciju. Nākamais solis to visu iedzīvināt, kas līdztekus nozīmētu arī elektronisko pavadzīmju ieviešanu.
Kā kooperatīvs vēlamies, lai arī mūsu biedrs var apskatīt tiešsaistē gan informāciju par to, kas notiek ar viņa cirsmas kokmateriāliem, gan arī ar mūsu saplānotajiem mežkopības darbiem."
Raksts tapis sadarbībā ar PEFC.
