Pētījumā noskaidrots, ka cilvēki pārsteidzoši labi prot interpretēt šimpanzes. Tas ir pirmais šāda veida pētījums, kurā analizēja vairāk nekā 5500 cilvēku uzvedību un kustības, vēsta medijs "Vice".
Pētījuma rezultāti liecina, ka cilvēki saglabājuši pērtiķiem līdzīgus žestus.
Šimpanzes un pērtiķi bieži sazinās ar fiziskām kustībām, kas izpaužas kā vēstījumi, piemēram, "kāpiet man mugurā" vai "esam draudzīgi".
Kirstija Grehema un Katrīna Hobaitere, kuras abas ir Sentendrjūsas universitātes primatoloģes, ir rūpīgi analizējušas šīs kustības savos pētījumos, kas lika pētniecēm aizdomāties par šo žestu ietekmi uz cilvēku valodas izcelsmi.
Lai pārbaudītu šo jautājumu, pētnieces analizēja 5656 cilvēkus, lai pētītu, vai cilvēki spēj pareizi interpretēt pērtiķu radītos žestus.
Pētot šos cilvēkus, noskaidrots, ka cilvēki joprojām veic dažādus žestus, kas ir kopīgi ar mūsu senčiem šimpanzēm un pērtiķiem.
2019. gadā tika veikts cits pētījums, kurā izvirzīta hipotēze, ka augstāks intelekts nebija iemesls tam, kāpēc cilvēku senči, piemēram, australopiteki, nošķīrās no pērtiķiem.
Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā "Proceedings of the Royal Society B", zinātnieki izanalizēja caurumus galvaskausā, kas ļauj artērijām nogādāt asinis smadzeņu kognitīvajām daļām.
Pētnieki kalibrēja savas aplēses, izmantojot citus zīdītāju modeļus, un tad aprēķinus piemēroja 96 lielo pērtiķu galvaskausiem un 11 australopiteku galvaskausu fosilijām.
Izrādījās, ka modernajiem pērtiķiem smadzeņu kognitīvie rajoni ir labāk apasiņoti nekā australopitekiem.
Australopitekiem, kuriem bija gan cilvēka, gan pērtiķa iezīmes, bija lielākas smadzenes nekā pērtiķiem, tāpēc ilgi tika uzskatīts, ka arī to kognitīvās funkcijas un intelekts bija augstāks nekā pērtiķiem, tomēr jaunais pētījums liecina ko citu.
Gadu gaitā pērtiķi ir parādījuši iespaidīgas kognitīvās spējas. Slavenā gorilla Koko bija pat iemācījusies zīmju valodu, pārzinot vairāk nekā 1000 zīmes. Savukārt bonobo Kanzi prata angļu valodu un tās sintaksi, kā arī darināja akmens rīkus.