Par sava jau ilgstoši piederējušā dzīvokļa pārdošanu Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzlicis nodokļa uzrēķinu sievietei, kura bija kļuvusi par negodīgu aizdevēju upuri. Plānotā aizņēmuma vietā viņa par pazeminātu maksu bija dzīvokli pārdevusi, taču to atgūstot un pārdodot par tirgus cenu, VID viņai piestādīja rēķinu par iedzīvotāju ienākuma nodokli, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".
Vija Mengote ir viens no cilvēkiem, kurš savulaik iekrita "Latvijas Hipotēkas" izliktajos juridiskajos pinekļos. Tolaik viņai negaidītas naudas grūtības lika meklēt iespēju aizņemties.
Raidījums vēsta, ka, noslēdzot līgumu ar "Latvijas Hipotēku", viņa domājusi, ka aizņemas naudu, ieķīlājot dzīvokli. Taču faktiski izrādījās, ka viņa to bija pārdevusi aizdevējam par aptuveni trešdaļu no dzīvokļa vērtības un pati kļuvusi par nomnieci.
"Godīgi pateikšu, es biju tādā šokā, kad uzzināju, ka varu zaudēt dzīvokli," tolaik notikušo atceras Vija Mengote.
Līdz ar Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) interesi par noslēgtajiem līgumiem, "Latvijas Hipotēka" 2018. gada nogalē šo komercpraksi pārtraukusi.
Savukārt PTAC 2019. gada novembrī pieņēma lēmumu, ar kuru faktiski atzina, ka īstenota negodīga komercprakse, uzdeva pārtraukt reversās nomas pakalpojumu sniegšanu un piesprieda naudas sodu – 50 000 eiro.
""Latvijas Hipotēkai" tika piemērots sods par negodīgu komercpraksi, un pamatā tas bija saistīts ar tādu pakalpojumu kā reversā noma, kuras ietvaros patērētājiem cita starpā tika radīts iespaids, ka viņš slēdz savādāka veida līgumu, un faktiski netika pienācīgi izvērtēta patērētāju maksātspēja," stāsta PTAC vadītāja Baiba Vītoliņa.
Tā kā "Latvijas Hipotēka" uzlikto sodu pārsūdzēja tiesā, tas stājās spēkā tikai 2022. gada jūlijā. Arī tiesa apliecināja PTAC lēmuma pamatotību. Tajā pieminētas vairāku patērētāju sūdzības, un secināts, ka viņi neapzinājās risku pazaudēt pārdotos īpašumus.
Tāpat tur norādīts: "(..) sākotnējais patērētāja mērķis nebija pārdot īpašumu, kas lielākoties ir patērētāja vienīgais īpašums un dzīvesvieta, bet gan iegūt trūkstošos naudas līdzekļus."
Kad Mengotes ģimene sapratusi, kas īsti noticis, meklēja iespējas, lai atpirktu kundzes dzīvokli. Tuvinieki aizņēmās naudu un palīdzēja arī ar juridisku atbalstu, līdz dzīvoklis atgūts.
"Tas bija ļoti, ļoti ilgs process. Man liekas, pusotra gada tas vilkās, jo viņi visu ko izdomāja," saka Mengote.
Lai varētu atdot naudu tuviniekiem, Vija Mengote atgūto dzīvokli pārdeva.
Bet vairs ne par divdesmit tūkstošiem, kā izrādījās darījumā ar "Latvijas Hipotēku", bet gan par tirgus cenu - gandrīz 70 tūkstošiem eiro. Pēc parādu nolīdzināšanas par atlikušo naudu nopirkusi sev lētāku mājokli Bauskā.
Taču šajā vietā epopeja nebeidzās.
Īstajā pārdošanas darījumā VID saskatīja kapitāla pieaugumu, par ko jāmaksā iedzīvotāju ienākumu nodoklis. Kopā ar nelielu kavējuma naudu radās nodokļu parāds, kopumā 4237 eiro.
"Es zvanīju viņiem, un izstāstīju apmēram, kas par lietu. Viņus tas neinteresējot. Es esmu ieguvusi… Tā viņi arī man paskaidroja - jums vajadzēja nodzīvot [5 gadus], nevis tūlīt pārdot dzīvokli, jūs esat no tā ieguvusi.
Varbūt tā viņa tieši nepateica, bet nu viņi man lika saprast, ka es esmu apkrāpusi valsti, un tā es tagad sevi uzskatu par apkrāpēju," saka Mengote.
Likums neprasa maksāt nodokli, ja pārdod savu mājokli, kurā nodzīvots vismaz piecus gadus. Mengotes kundze konkrētajā dzīvoklī dzīvojusi kopš divtūkstošā gada, bijusi deklarēta un visu šo laiku arī maksājusi rēķinus.
Taču, tā kā neilgi pirms pārdošanas bija reversās nomas darījums ar "Latvijas Hipotēku", tai skaitā dzīvokli pārrakstot uz viņu vārda, VID uzskatīja, ka dzīvoklis īpašumā ir mazāk nekā piecus gadus. VID saka - likums viņiem nav ļāvis interpretēt darījuma būtību. Vietā nopirkts lētāks mājoklis, un par starpību tad arī aprēķināts nodoklis.
"Šajā situācijā jau ir šis izņēmums, kad tika atsavināts vienīgais nekustamais īpašums un tika ieguldīts, attiecīgi nopērkot nekustamo īpašumu. Vienīgi netika ieguldīta visa tā starpība, kas veidojas starp nekustamā īpašuma iegādes vērtību un pārdošanas vērtību, līdz ar to veidojas šī ar nodokli apliekamā summa," tā, ar Vijas Mengotes atļauju, savu lēmumu "de facto" skaidro VID Fizisko personu nodokļu daļas galvenais nodokļu inspektors Edmunds Sproģis.
Par nodokļu parādu Vija Mengote uzzināja 20. gada pavasarī. Tad arī vienojās ar VID par atmaksas grafiku, kam būtu jānoslēdzas šogad.
Vijai Mengotei jau ir 77 gadi, un viņa aizvien strādā par medmāsu bērnudārzā, jo citādi parādu nenomaksāt. Tomēr pērn nonākusi slimnīcā un viens maksājums tomēr kavēts.
Samaksājusi nākamajā mēnesī, bet no VID jau paguvusi atnākt brīdinājuma vēstule par iespējamu parāda piedziņu un tūlītēju visas atlikušās summas nomaksu, kas ir vairāk nekā tūkstoš eiro.
"Šī inspektore, pēdējā, kas man mainījās tagad, man konkrēti pateica - ja jūs nenomaksāsiet, tad es došu uz tiesu izpildītāju, un tad jūs saprotiet.. (..) Pārējie visi bija ļoti cilvēcīgi, kas iepriekš ar mani runāja," stāsta Mengote.
VID norāda, ka PTAC lēmums nevar būt par pamatu, lai atceltu nodokļu uzrēķinu, un vienīgais, ko var darīt, ir vienoties par jaunu parāda atmaksas grafiku.
"Tas tā kā radīt kaut kādu precedentu, tad katrs varētu vērsties ar kaut kādu situāciju. Vienkārši ir mūsu likumdošanas ietvari, kuros mēs rīkojamies. Šis nav. Emocionāli es saprotu," saka VID inspektors.
"Latvijas Hipotēkas" slēgtie līgumi nonākuši arī policijas redzeslokā, kas 2018. gadā sākusi kriminālprocesu par iespējamu krāpšanu lielā apmērā.
Šobrīd vienā izmeklēšanā pavisam apvienoti deviņi procesi. Tiek izmeklēta, iespējams, krāpšana lielos apmēros saistībā ar izsniegtiem aizdevumiem, noformējot aizdevuma darījumu ar nekustamā īpašuma pirkuma līgumu un nekustama īpašuma atpakaļpirkuma līgumu noslēgšanu. Visticamāk, līgumu noslēgšana panākta ar viltu un ļaunprātīgi izmantojot aizdevuma ņēmēju uzticēšanos," informē Valsts policijas (VP) pārstāve Simona Grāvīte.
Izmeklētājiem ir aizdomas, ka, veicot krāpšanu lielos apmēros, vismaz desmit cilvēkiem nodarīti zaudējumi lielā apmērā, un tie zaudējuši īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, un visbiežāk par iespējamās krāpšanas upuriem kļuvušas maznodrošinātas personas.
"Latvijas Hipotēka" pieder Edgaram Tālumam un Ņikitam Gončaram, kuri ir arī uzņēmuma valdē. Policija izmeklēšanas interesēs neatklāj, vai un kāds statuss lietas ietvaros viņiem piemērots.
Savukārt "Latvijas Hipotēkas" pārstāvji, tostarp uz jautājumu par attieksmi pret izmeklēšanu, raidījumam "de facto" atbildēja ar pretjautājumiem un komentāru par jautājumiem.
"Jūsu jautājumi, kas savā būtībā jau ietver apzinātu uzņēmuma tēla negatīvu veidošanu, turpina radīt uzņēmumam kaitējumu un traucē tā darbībai, ko savukārt pēc sižeta publicēšanas lūgsim vērtēt atbildīgajām institūcijām," teikts "Latvijas Hipotēkas" nosūtītajā epastā LTV raidījumam "de facto".
Publiski pieejamā informācija liecina, ka "Latvijas Hipotēkas" īpašnieki pievērsušies jauniem biznesa virzieniem, kas saistīti ar aizdevumiem un pūļa finansēšanu, un par viņiem kā veiksmīgiem jaunuzņēmējiem 2021. gada septembrī lasāmas publikācijas Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras tīmekļvietnē "Labs of Latvia".
