Apbedīšanas bizness Krievijā uzņēmis apgriezienus. Kā apglabā Ukrainā mirušos okupantus? (3)

Daļējs šīs industrijas uzplaukuma "nopelns" ir Krievijas rīcība jeb tās trūkums Covid-19 pandēmijas laikā. 2021. gadā nebija ieviesta karantīna, tādēļ Krievija bija pirmajā vietā pasaulē pēc mirušo skaita dienā. 

2022. gadā Krievijas noziedzīgā režīma īstenotais iebrukums Ukrainā izraisīja daudz nāvju abās frontes pusēs. Divu mēnešu laikā septiņas reizes palielinājies kapsētu skaits Krasnodaras apgabalā, kurās apbedīti "vagnerieši". 

Apbedītāji jau kapsētās ierīko zemesgabalus karavīriem, tiek piedāvāti zārki kamuflāžas krāsās, kā arī speciāli tiek veidotas karavīru kapsētas.

Foto: Apbedīšanas piederumu un pakalpojumu izstāde "Nekropole" Krievijā

Agrāk karavīri bieži tika apglabāti slēgtos zārkos, taču pēdējo gadu laikā Krievijā attīstījusies tendence līķus grimēt un sagatavot apglabāšanai. 

Kā apbedī Ukrainā mirušos okupantus

Karavīrus, kas miruši Ukrainā un tikuši nogādāti atpakaļ Krievijā, cenšas apglabāt "labākajā iespējamajā izskatā". Ne vienmēr tuvinieki par to var samaksāt no valsts kompensācijas, tādēļ dažas ģimenes ņem kredītus. 

Maskavā strādājošais Maksims Koļesovs dažkārt mirušos grimē par velti. Viņš karu Ukrainā dēvē par "speciālo operāciju". Dažreiz mirušo rokas un seja tiek savāktas pa gabaliem. Tiek atjaunoti kauli, brūces piepildītas ar īpašu vasku. Līķa sagatavošana var aizņemt 12 stundas. 

"Sākumā pārsvarā bija ložu brūces, bieži arī brūces no snaiperiem. Pēc tam jau lielākas brūces no šrapneļiem. Un tad bija raķešu triecienu sekas. HIMARS raķetēs ir liels skaits mazu fragmentu, kas izlaužas cauri visam ceļā," stāsta Koļesovs.

Novosibirskas krematorijas īpašnieks un ikgadējās apbedīšanas piederumu un pakalpojumu izstādes "Nekropole" organizators Boriss Jakušins stāsta, ka pirmajos kara mēnešos mirušie karavīri atgādāti "pārsteidzoši labā" stāvoklī:

"Nomazgāti, iebalzamēti, ar minimāliem rugājiem. Bija redzams, ka par ķermeni parūpējušies. 

Nozares darbinieku vidū klīda leģenda, ka kāds apbedītājs devies uz Rostovu pie Donas un kā brīvprātīgais rūpējies par mirušajiem karavīriem." 

Kopš vasaras krita vairāk karavīru, līķus atveda sliktā stāvoklī. Iespējams, to ietekmēja aukstais laiks. 

Piedāvā zārkus kamuflāžas krāsās

Krievijā ir pieaugusi interese par mirušo ķermeņu sagatavotāju profesiju. "2022. gadā es vadīju vairākus apmācību kursus iesācējiem. Agrāk darbā tika pieņemti trīs četri interesenti, tagad nāk 18 līdz 25 cilvēki. Visbiežāk tie ir morgu darbinieki. Daudzi ir bijuši grima speciālisti, kosmetologi un frizieri. Nenoliegšu, ka tas ir saistīts ar karadarbību," stāsta speciālists Dmitrijs Evsikovs.

Maksims Koļesovs februārī Minskā plāno vadīt meistarklasi, kurā sola runāt par sarežģītiem sejas atjaunošanas gadījumiem un rādīt prezentāciju. 

Maijā Novosibirskas krematorijā plāno atvērt īpašu kolumbāriju militāristiem. Tur paredzētas 500 vietas. Šī ideja radās 2019. gadā, un tagad, kā uzskata krematorijas īpašnieks Jakušins, ir laiks to īstenot. 

"Tur viss būs militārā stilā, pat lielgabalu uzstādīsim.

Z un V simbolus mēs dizainā pagaidām netaisāmies izmantot, taču piedāvāsim tos kā vienu no marmora plākšņu šabloniem.

Līdz rudenim redzēsim, cik liels ir pieprasījums," norāda Jakušins. 

Apbedītājs novērojis, ka šobrīd šie latīņu simboli saistībā ar karu nav guvuši lielu popularitāti. 

"Vainagus ar Z un V burtiem esmu redzējis kapsētās, bet ne bieži. Biežāk sastopamas ir Svētā Jura lentes.

Pagājušā gada laikā ražotāju klāstā parādījās zārki pikseļotā kamuflāžas krāsā un militārā atribūtika. Bet radiniekiem tas acīmredzot rada sliktas asociācijas, jo pieprasījums pēc šādām lietām ir zems," stāsta Jakušins. 

Vasarā internetā tika apspriesta šāda kamuflāžas zārka reklāma. Modelis ar nosaukumu "Aizstāvis" tika pārdots Krievijas okupētajā Berdjanskā, kas atrodas Zaporižjas apgabalā. 

Novosibirskas krematorijas īpašnieks Jakušins novērojis, ka atsevišķos apgabalos populāri kļuvuši sarkofāgi. Vāks sastāv no divām daļām. Vienu no tām var atvērt, lai atvadītos. Agrāk tas bija izplatīts atribūts amerikāņu karavīru bērēs. 

"Šogad karavīru apglabāšanas protokols ir nedaudz mainījies. Piemēram, agrāk karogu uz zārka lika trijstūrī, kā to dara amerikāņi. Tomēr tagad to liek kā kvadrātu. Šis karogs ir cieņas izrādīšana mirušajam. Pēc tam tas tiek nodots radiniekiem vai paliek uz kapa. Dažreiz tas ir Krievijas karogs, dažreiz "Vagner" karogs. Ne tas ar galvaskausu, bet ar krustu, zobeniem un zvaigzni. 

Ar "vāgneriešiem" ir interesanti - viņu vadība izvirzīja uzstādījumu, ka mirušie ir jāapglabā ar maksimālu godināšanu. Viņi nosūtīja savus pārstāvjus uz apgabaliem, kuri risina jautājumus ar vietējām varas iestādēm un militārpersonām, lai kapsētās tiktu piešķirti zemesgabali un cilvēki, kas salutē.

Pat Aizsardzības ministrija tā necenšas mirušo labā. Es biju pie viena "Vagner" apbedījuma. Cīnītājs bija viens no ieslodzītajiem, un radinieki atteicās ierasties. Tāpēc bez manis bija tikai "Vagner" grupas un militārpersonu pārstāvis," atklāj Jakušins.

Kā notiek apbedīšanas ceremonija?

Tiek atsūtīts autobuss no Aizsardzības ministrijas. Tajā ir četri cilvēki, kas salutē. Bieži vien viņi ir no goda sardzes.

Ja tiek apglabāts virsnieks, var ierasties vietējās administrācijas pārstāvis.

Salutēšana tiek veikta, pirms zārku ievieto kapā. Ja cilvēks tiek kremēts, tad atskan zalve, kad visi pēc atvadīšanās ir izgājuši uz ielas. 

2022. gada vasarā kapsētās daudzos Krievijas reģionos parādījās īpaši militārie sektori. Jakušins norāda, ka to rosina "Vagner" grupa. "Vagner" izveidotājs Jevgeņijs Prigožins kopš 2018. gada izveidojis īpašu kapsētu saviem algotņiem Krasnodaras apgabalā.

Tajā atrodas kapliča, divi algotņu pieminekļi un kolumbāriju rindas ar "Vagner" ģerboni katrā vietā.

Decembrī apbedīšanas vietas kapličā beidzās, tāpēc "vāgneriešus" sāka apglabāt Bakinskajas ciemā, kas atrodas 18 kilometrus no "Vagner" kapsētas.

Vietējie aktīvisti atklāja divus svaigus kapus. Šo informāciju 21. decembrī apstiprināja Prigožina preses pārstāvis.

Trīs dienas pēc šī atklājuma medija "93.ru" žurnāliste kapličā atrada jau 48 kapus. Tika nogādāti jauni līķi. Tikai viens no apglabātajiem bija no Krasnodaras apgabala, pārējie bijuši Krasnodarā notiesāti. 

"Visi līķi uz Baku tika atvesti no Rostovas pie Donas. Godīgi sakot, neviens nezina, kāpēc tieši no turienes. Baznīcas darbinieki pieļauj, ka "tur vienkārši ir lielāki ledusskapji". Un arī robežai ir tuvu, norādīts rakstā.

Novosibirskas krematorijas īpašnieks Boriss Jakušins skaidro, ka Rostovā pie Donas atrodas bāze, kur pārkrauj līķus no karadarbības zonas.

"Tad militārpersonām ir pienākums organizēt mirušo karavīru nosūtīšanu mājās. Slodze ir ļoti liela. Domāju, ka jaunā četru krāšņu krematorija, kuru nupat uzcēla Rostovā, turpmākos divus trīs gadus bez darba nepaliks."

Krematorijas Krievijā aug eksponenciāli

Dmitrijs Evsikovs arī aprīko krematorijas un šobrīd strādā Krimā. Viņš vada projektus visā Krievijā - pasūta krāsnis, organizē to piegādi un uzstādīšanu. Šī specialitāte ir ļoti pieprasīta, norāda Evsikovs. 

"Krematoriju skaits Krievijā aug burtiski eksponenciāli - pagājušajā gadā vien atvērtas piecas. Vēl dažas top.

Mēs nupat beidzām būvēt otro krematoriju Rostovā pie Donas. Būvējam citu Anapā. Ir vēl daži projekti, par kuriem šobrīd nevaru runāt. Šis krematoriju "bums" sākās pandēmijas laikā, kad pieauga pieprasījums pēc kremācijas. Turklāt kapsētās zeme fiziski beidzas. 

Bieži vien investori ir cilvēki, kas darbojas citā nozarē. Un mēs esam pieredzējuši uzņēmēji, kas palīdz visu organizēt. Krematoriju var uzbūvēt astoņu līdz desmit mēnešu laikā. Daži būvniecības projekti tika sākti pēc tam, kad Ukrainā sākās karadarbība. Tas ir labs ieguldījums, krematorija atmaksājas trīs līdz piecu gadu laikā," stāsta Evsikovs. 

Boriss Jakušins nepiekrīt un apgalvo, ka šis bizness atmaksājas pēc 10 gadiem: "Lielākais pieprasījums sākās 2020. gada rudenī - pandēmijas laikā. Piemēram, 500 cilvēku vietā mēs kremējām 1000. Tagad, neskatoties uz karu, situācija ir tuvāka pirmspandēmijas līmenim.

Tomēr lielākā daļa frontē mirušo tiek apglabāti zemē. Bet tiem, kuri veido krustus, vainagus, zārkus, tagad bizness plaukst.

Šobrīd Krievijā ir 33 krematorijas, tomēr pieprasījums ir daudz lielāks. Līķus no frontes nosūta uz līķu glabātuvi vai morgu. Kad mirušais ir identificēts, krava ar 200 līķiem tiek sūtīta pie radiem. Tālāk jau bēres."

Sankciju ietekme un šķietamais imports no trešajām valstīm

2020. gadā tika atvērta Voroņežas krematorija, tomēr 2022. gada 8. decembrī tika paziņots, ka krematorija pārtrauc darbību iekārtu ražotāju noteikto sankciju dēļ. Iekārtas piegādāja, piemēram, Čehijas uzņēmums "Tabo CS". 

"Pēc karadarbības uzliesmojuma čehi rakstīja vēstules visām Krievijas krematorijām, ka vairs nesadarbosies. Ņemot vērā, ka tas viss ir moderns aprīkojums, kas ir pieslēgts internetam tiešsaistes diagnostikai, dažas krāsnis pat tika attālināti izslēgtas. Par to sūdzējās krematoriju īpašnieki. Taču tagad retorika ir mainījusies.

Čehijas partneri raksta, ka vēlas strādāt, taču ir pakļauti spiedienam. Cik man zināms, tajā pašā Voroņežas krematorijā situācija ir uzlabojusies. Čehi pat caur trešajām valstīm piegādā dažas rezerves daļas Ulanudes krematorijai," norāda Jakušins.

Būvējot jaunas krematorijas, uzņēmēji cenšas atrast citus ražotājus. Speciālists Dmitrijs Evsikovs sadarbojas ar Ķīnas uzņēmējiem. 2022. gadā viņš no Ķīnas iegādājās 12 jaunas krāsnis jaunām un esošām krematorijām. 

Boriss Jakušins domā citādāk: "Jā, ķīniešu krāsnis ir četras reizes lētākas. Aptuveni septiņi līdz desmit miljoni rubļu bez piegādes, nevis 40 miljoni rubļu no Eiropas ražotājiem. Bet tur speciāli viss ir uztaisīts tik sarežģīti, lai tikai paši ķīnieši varētu šīs krāsnis apkalpot.

Vēl ir arī svarīgas problēmas ar dokumentāciju. Krāsnis oficiāli netiek uzskatītas par kremācijas aprīkojumu. Tāpēc ir problēmas ar gāzes pieslēgšanu un licences iegūšanu." 

Sankciju rezultātā grimētāji palikuši bez kosmētikas un materiāliem, ar ko tiek sagatavoti mirušie. Dmitrijs Evsikovs stāsta, ka agrāk lielākā daļa materiālu importēti no ASV un Apvienotās Karalistes. 

"Tagad amerikāņi ir atteikušies mums to piegādāt. To nomainīt ir daudz sarežģītāk, ķīniešiem nav nekā piemērota."

Maksims Koļesovs stāsta, ka nācās improvizēt un izmantot "parasto kosmētiku", ko lieto dzīvi cilvēki. Borisam Jakušinam piederošajā rūpnīcā tika ražoti līdzekļi, kas notur šķidrumu, pūderi un acu vāciņi, ko ievieto acs ābolu virspusē vai to vietā. Mēnesī tiekot pārdoti 1000 komplekti.