/nginx/o/2023/02/02/15114729t1h3a7e.jpg)
Polittehnologa Jurģa Liepnieka pērn iznākušais kriminālromāns "Mans nabaga pirāts" Latvijā ātri vien kļuva par bestselleru. Grāmata tika izvirzīta balvai "Kilograms kultūras" kategorijā "Literatūra", tomēr viņš palika aiz svītras. Un par šādu rezultātu ir sašutis.
Finālā iekļuva Ievas Strukas grāmata "Par skaisto un aplamo dzīvi – monogrāfija par Anšlavu Eglīti". Liepnieks tam nespēj noticēt.
"Ikviens sociologs vai statistiķis jums paskaidros: ja notiek septiņas popularitātes aptaujas un sešās no tām ir viens rezultāts, bet vienā ir radikāli pretējs rezultāts, tad šādam statistiskam fenomenam var būt tikai divi izskaidrojumi. Pirmais – šajā vienā aptaujā ar ļoti atšķirīgo rezultātu piedalījies ārkārtīgi specifisks aptaujāto loks, tātad arī ļoti mazs.
Otrs – visa šī aptauja ir krāpšana un manipulācija. Rezultāti ir izzīsti no pirksta.
Cita izskaidrojuma nav," pauž Liepnieks.
Viņš gan nepārdzīvojot, ka netiks pie zeltītas statuetes atsvara formā. "Manī nav nekāda rūgtuma. Es vispār par to neceltu nekādu jezgu, ja šīs balvas rīkotāji nebūtu sabiedriskie mediji. [..] Un visus negodīgos darbiniekus, kas organizē šādas aptaujas, vajag atlaist no darba. Tāds ir mans ieteikums," strikts ir Liepnieks.
Vairāk lasi izdevuma "Privātā Dzīve" 31. janvāra numurā.
