Aprit 64 gadi kopš Djatlova pārejas incidenta. Divos pētījumos atklāti būtiski fakti (11)

Pierādījumi par sniega lavīnu

2022. gadā vairāki zinātnieki no Šveices publicēja video pierādījumus, apstiprinot pieņēmumu, ka traģēdija notika lavīnas dēļ, kas ir īpaši nāvējošs sniega nogruvums.

2021. gadā publicētajā pētījumā profesors Aleksandrs Puzrins un lavīnu simulācijas laboratorijas vadītājs Johans Gaume norādīja uz plātņu lavīnu kā iespējamo nāves cēloni. Šis atklājums mudināja pētniekus turpināt savu hipotēzi, tāpēc turpinājās pētniecība.

"Tiešie pierādījumi no Djatlova pārejas apgabala, kas iegūti šajās ekspedīcijās, apstiprina, ka reģions ir pakļauts lavīnām un nogāzes virs vietas, kur Igors Djatlovs un viņa grupa uzcēla telti, ir pietiekami stāvas, lai lavīna varētu skart cilvēkus.

Zinātnieku pētījumi apstiprināja mūsu lavīnu modelēšanas pieņēmumus un galvenos rezultātus," stāsta pētnieki.

Jaunais pētījums liecina, ka lavīnas notiek tajā pašā reģionā un līdzīgos laikapstākļos, kādus piedzīvoja Djatlovs un viņa komanda liktenīgajā 1959. gada 1. februāra naktī.

Lai gan lavīnas jau sen tiek uzskatītas par iespējamo grupas nāves cēloni, glābēji, kuri atklāja līķus, ir vaicājuši par neparastajiem ievainojumiem uz ķermeņiem, kas neatbilst tipiskām traumām no lavīnām.

Liela daļa pētniecības saistībā ar Djatlova pārejas incidentu ir saistīta ar cilvēku mirstīgo atlieku dīvainajiem ievainojumiem. Četriem no pārgājiena dalībniekiem bija smagas krūškurvja vai galvaskausa traumas, diviem trūka acu, viens bija zaudējis mēli, citi bija kaili.

Pārsteidzoši atklājumi

2021. gada pētījumā tika noskaidrots, ka 1959. gadā pēc vairākas nedēļas ilgiem meklējumiem tika atrasti deviņu pazudušo slēpotāju sasalušie līķi.

Teltī, ko jaunieši bija uzcēluši netālu no "Miroņu kalna" Urālos, bija izgriezts caurums, no tās veda steidzīgi basu pēdu nospiedumi, kaut arī ārā bija stindzinošs sals.

Pārsimts metru rādiusā ap nometni vēlāk tika atrasti puskaili jauniešu līķi. Kāds bija mēģinājis iekurt ugunskuru, cits rāpies kokā. Studentei, kas tika atrasta vēlāk, bija izrauta mēle, bet tās biedram sadragāts krūškurvis.

Izmeklētāji bija pārsteigti, kad atklājās notikuma aina. Telts pretējā pusē ieejai bija pārgriezta ar nazi un pamesta ārkārtīgā steigā. Visas mantas joprojām atradās teltī, to skaitā pusapēstas vakariņas un jauniešu drēbes.

2013. gada aprīlī izdevums "Telegraph" aprakstīja baiso ainu:

"Izmeklētāji sniegā atrada astoņu deviņu cilvēku pēdu nospiedumus. Dažiem kājās bija zeķes, kādam tikai viena kurpe vai vispār basas kājas. Pēdu nospiedumi veda uz tuvējo mežu, bet pēc 500 metriem izgaisa.

Pirmie divi vīriešu ķermeņi, tērpti tikai apakšveļā, tika atrasti mežmalā, blakus izdeguša ugunskura atliekām. Trīs nākamie ķermeņi, to skaitā arī grupas vadītājs Djatlovs un sieviete, tika atrasti starp telti un ugunskuru tādā pozā, it kā tie būtu centušies atgriezties teltī.

Divus mēnešus vēlāk, daļēji apģērbti, tika atrasti arī pārējie četri pārgājiena dalībnieki. To ķermeņi bija tādā stāvoklī, it kā tie būtu piedzīvojuši autoavāriju, turklāt grupas otrai sievietei bija izrauta mēle. To drēbes un ķermeņi saturēja nelielas radiācijas pēdas.

Izmeklētāji lietu slēdza ātri, oficiāli paziņojot, ka slēpotāji mira neparedzētas dabas parādības rezultātā, no kuras viņi nevarēja izvairīties."

Trīs gadus pēc incidenta norises šī vieta tika rūpīgi apsargāta, bet visi ar izmeklēšanu saistītie dokumenti noslepenoti.

"Kaut kas negaidīts lika ekspedīcijas dalībniekiem no iekšpuses pārgriezt telti un bēgt meža virzienā, vairāk nekā 1 kilometru lejup no kalna. Trūcīgā apģērbā, aukstumā un vējā," rakstīts pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā "Communications Earth & Environment".

Pastāv daudzas teorijas par to, kas notika tajā naktī. Dažas no tām ir visai baisas un neticamas, tomēr piezemētākais un reālākais izskaidrojums ir lavīna.

Daudzi pētnieki noraidīja šo teoriju vairāku iemeslu dēļ: kalna nogāze nebija pietiekami stāva, lai varētu veidoties bīstama lavīna; trūka pierādījumu par to, ka tur būtu norisinājusies lavīna; kā arī dažas no traumām nebija raksturīgas lavīnu upuru traumām.

Desmitiem gadu pēc lietas slēgšanas Krievijā tika sākta jauna izmeklēšana, kas pagājušajā gadā vainagojās ar ticamāko skaidrojumu – tā tomēr bija lavīna. Neatkarīgā izmeklēšanā pētnieki nonāca pie līdzīga secinājuma, atrodot jaunus zinātniskus pierādījumus, kas atbalsta lavīnas teoriju.

Pētnieku izstrādātais modelis liecina, ka lavīna veidojās tāpēc, ka ekspedīcijas dalībnieki raka bedri sniegā, kur uzcelt savu telti un glābties no vēja.

"Ja viņi nebūtu nogāzē izrakuši bedri, nekas nebūtu noticis," teica viens no pētniekiem.

Protams, pastāv vēl daudzi neatbildēti jautājumi par Djatlova pārejas incidentu. Iespējams, uz dažiem no šiem jautājumiem atbilde nekad netiks atrasta.

Kas zināms par Djatlova pārejas traģēdiju?

Septiņu vīriešu un divu sieviešu slēpotāju grupa pārgājienā devās 1959. gada 23. janvārī. 16 dienu laikā viņi plānoja veikt aptuveni 305 kilometrus, šķērsojot Ziemeļurālu kalnus. Pārgājiena beigās bija plānots no ciemata, kur noslēgtos pārgājiens, nosūtīt telegrammu uz mājām, tomēr tas nekad nenotika.

Jauniešu meklēšana tika sākta 20. februārī, un sešas dienas pēc studentu pazušanas tika atrasta viņu sagrieztā telts. Nākamajā dienā 1,6 kilometru attālumā tika uzieti Jurija Dorošenko un Jurija Krivoniščenko līķi. Tie bija tikai apakšveļā un gulēja blakus ugunskura atliekām.

Vēlākajās dienās tika atrasti vēl trīs slēpotāju līķi, to skaitā arī Djatlovs. Atlikušie četru slēpotāju līķi tika atrasti tikai maijā, kad bija nokusis sniegs.

Krimināllieta tika sākta februāra beigās, tomēr pēc trīs mēnešiem tā tika slēgta ar paziņojumu, ka studenti miruši "nepārvarama dabas spēka" dēļ. Padomju laikos iesāktā lieta tika turēta slepenībā līdz 70. gadiem.