"Viss sākas ar kvalitatīvu sēklu." Kā notiek stādu iegūšana "LVM Sēklas un stādi" kokaudzētavās (1)

Sēklu un stādu ražošana

Vaicājot par to, kā notiek sēklu ražošana, Zvejniece stāsta: "Procesa pamats sākas no sēklas. Vadoties pēc senām tradīcijām un iestrādnēm, sēklas tiek ievāktas no sēklu plantācijām, kas ir selekcionētas, lai nākotnes koksne būtu vērtīgāka. No šīm sēklām kokaudzētavās audzējam stādus.

Tad sākas sēšanas un audzēšanas process. Veicam uzglabāšanu saldētavās, lai pavasarī labā laikā varam izsniegt meža atjaunotājiem un stādi būtu pieejami lielākos apjomos pēc iespējas īsākā laika periodā."

Ierasti meža koku sēklu vākšana notiek sēklu plantācijās, kas tiek veidotas sadarbībā ar Latvijas Valsts Mežzinātnes institūtu "Silava", audzējot potētas priedes.

No šo čiekuru sēklām izaudzētais mežs būs ražīgāks, ātraudzīgāks un ar kvalitatīvāku koksni. Savukārt sēklu ievākšana mežaudzēs notiek retos gadījumos un to veic speciāli izdalītās ģenētisko resursu mežaudzēs, kur meža reproduktīvā materiāla noteikumi paredz izcirtumu atjaunošanu ar tās pašas vietas sēklas materiālu jeb izaudzētiem stādiem no attiecīgajā vietā ievāktajām sēklām.

Ir dažādi rādītāji, kas jāņem vērā, ražojot sēklas. Zvejniece stāsta: "Pirmkārt, mums ir izstrādāti kvalitātes rādītāji. Stādiem jābūt bez mehāniskiem bojājumiem. Otrkārt, jābūt arī vitāli spējīgiem augt, veseliem, nedrīkst būt kaitēkļi un slimības."

Kā stāsta uzņēmuma ražošanas daļas izpilddirektore Laima Zvejniece, stādaudzētavu pamatprodukts ir meža stādi – priedes, egles, melnalksnis un citi.

"Latvijas valsts meži" kokaudzētavās tiek izaudzēti šādi meža koku stādu veidi:

• priedes kailsakņu stādi (sējeņi).
• priedes ietvarstādi.
• egles ietvarstādi.
• egles kailsakņu stādi ar uzlabotu sakņu sistēmu.
• egles kailsakņu stādi.
• bērza ietvarstādi.
• bērza kailsakņu stādi ar uzlabotu sakņu sistēmu.
• melnalkšņa kailsakņu stādi ar uzlabotu sakņu sistēmu.
• lapegles kailsakņu stādi.
• sarkanā ozola kailsakņu stādi.

Tehnoloģiju nozīme

Šajā procesā palīdz arī tehnoloģijas. "Pamatā mēģinām mehanizēt un automatizēt stādu ražošanas procesu. Ejot uz tīrāku vidi, mēs attīstāmies un cenšamies arvien lielāku apjomu apstrādāt," stāsta Zvejniece.

Bezpilota gaisa kuģu jeb dronu izmantošanas nozīme mežsaimniecībā arvien pieaug un paplašinās arī to izmantošanas iespējas. Tā AS "Latvijas valsts meži" (LVM) struktūrvienības "LVM Sēklas un stādi" darbinieki no Latgales sēklkopības iecirkņa pirmo reizi izmantojuši dronu, lai novērtētu priedes ģenētisko resursu mežaudzē augošo priežu čiekuru ražu.

"Ierasti čiekuru ražu vērtējam ar binokli no zemes, taču ne vienmēr var labi pārredzēt koka vainaga augšējo trešdaļu.

Šai ziņā dronam ir priekšrocība – no augšas uzņemtajos attēlos parastās priedes un egles čiekuri ir labi saskatāmi. Dronu izmantošana gan nederēs lapu koku apsekošanai, jo, piemēram, bērzam sēklas briest un sasniedz gatavību, kad koks ir lapu stāvoklī. Tāpēc vizuāli būs grūti arī palielinājumā saredzēt sēklas.

Savukārt melnalksnim sēklu sastatus "čiekuriņus" ar dronu varētu saskatīt labāk, bet vērtējums jāveic rudens pusē, kad melnalksnim sāk birt sēklas," skaidro "LVM Sēklas un stādi" Latgales sēklkopības iecirkņa vadītājs Juris Trimalnieks.

Izvērtējot potenciālās sēklu ražas, drons ir īpaši noderīgs palīgs pieaugušās parastās egles sēklu plantācijās. Tāpat drona izmantošana sēklu plantācijās ir noderīga platību apskatīšanā un koku veselības stāvokļa vērtēšanā.

Kūdras pieejamības jautājums

Lielākais izaicinājums ir kūdras pieejamība. "Ir satraukums par ekonomisko situāciju kūdras ražošanā, jo ir dažādas regulas. Ja tiek samazināta kūdras izstrāde, tad tas ir drauds lauksaimniecībai, ražošanai, puķkopībai un mežu stādu audzēšanai. Ir svarīga kūdras izstrādes turpināšana.

Pārējie izaicinājumi ir pakārtoti. Pagaidām veicam dažādus preventīvus darbus, lai ar tiem tiktu galā," stāsta Zvejniece.

Raksts tapis sadarbībā ar PEFC.