VIDEO ⟩ Likumā plāno noteikt, ka uzņēmumiem būs lielāks sods par ārzemnieku, nekā Latvijas iedzīvotāju apkrāpšanu (1)

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Foto: Shutterstock

​Kopš pagājušā gada visā Eiropā noteikta vienota sodu politika uzņēmumiem, kas māna un krāpj patērētājus. Latvijā jaunā kārtība kavējas. Lielie uzņēmumi uzstāj, ka lielos sodus jāpiemēro tikai tiem, kas strādā vairākās valstīs, bet par pārkāpumiem pret Latvijas iedzīvotājiem, sankcijām jābūt mazākām. Patērētāju tiesību aizstāvji, Tieslietu ministrija un ārvalstu investori tam iebilst. Nākamnedēļ Saeima beidzot lems, kā pusē nostāties, vēsta raidījums "Nekā personīga".

Pirms trim gadiem Eiropas Komisija un Parlaments apstiprināja tā saukto Omnibusa direktīvu. Tās mērķis ir palielināt patērētāju aizsardzību Eiropā un noteikt līdzīgu sodu politiku par negodīgu komercpraksi.

Direktīvā noteikts, ka par smagākajiem pārkāpumiem sodam jābūt 4% no uzņēmuma pagrozījuma. Valstis var noteikt arī lielākas sankcijas, bet ne zemākas. Taču tas attiecas tikai uz pārrobežu darījumiem. Cik bargi sodīt negodīgus uzņēmumus, kuru klienti ir cietuši pašu valstī, ir nacionālo valdību un parlamentu ziņā.

Eiropas noteikumi Latvijas likumos bija jāievieš jau līdz pagājušā gada maijam, bet tas vēl nav izdarīts. Ekonomikas ministrijas piedāvājums ir attiecībā uz gadījumiem, kur cietušie ir tikai patērētāji Latvijā, noteikt mazāku sodu.

Šobrīd Latvijā maksimālais sods par smagiem pārkāpumiem ir 100 tūkstoši eiro. Aprīlī Ekonomikas ministrija valdībā iesniedza grozījumus, paredzot, ka uz pārrobežu pārkāpumiem soda griesti būs Eiropas prasītie 4% no apgrozījuma, bet valsts iekšienē - 200 tūkstoši, tātad divreiz vairāk nekā līdz šim.

Trīs mēnešus vēlāk valdībā nonāca izlabota versija, kur pārkāpumiem valsts robežās noteica griestus 300 tūkstošus.

To valdība apstiprināja bez diskusijām. Nākamnedēļ Saeimas Tautsaimniecības komisija likumu skatīs galīgajā lasījumā. Nacionālā apvienība atbalsta mazākus sodus uzņēmējiem, kas strādā tikai vietējā tirgū. "Jaunā Vienotība" un "Progresīvie" grib vienotu sistēmu visiem. Pārējās partijas, ieskaitot koalīcijā esošo Apvienoto sarakstu vēl svārstās.

Uzņēmēju organizāciju un Ekonomikas ministrijas arguments ir tāds, ka kaimiņvalstīs arī eksistē divas atšķirīgas sodu sistēmas. Tiesa gan, deputāta Jātnieka pieminētajā Zviedrijā rudenī Eiropas smagie sodi attiecināti uz visiem uzņēmumiem.

Vislielākie pārkāpumi līdz šim konstatēti ātro kredītu kompānijām. Vienā gadījumā uzņēmums ik mēnesi iekasēja neadekvāti lielas summas no klientiem par maksātspējas vērtēšanu, kā arī kredītu pagarināšanu.

No tā nopelnīja vairāk nekā divus miljonus eiro. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs piemēroja 90 tūkstošu eiro sodu. Citā gadījumā sodus piemēroja astoņām ātro kredītu firmām.

Tās ar pārmērīgām pagarināšanas maksām iekasēja vairāk nekā piecus miljonus eiro, bet sodi bija no 3 līdz 80 tūkstošiem. Piespiedu zemes nomas sāgā negodprātīgo uzņēmumu sodīja ar 50 tūkstošu sodu.

Arī firmai, kas pie lielveikaliem apkalpo it kā bezmaksas stāvvietas un no visiem, kas aizmirsa reģistrēties, iekasēja 35 eiro līgumsodu, bija jāmaksā 50 tūkstoši. PTAC gan atzīst, ka īpaši uzlabojumi ar stāvvietām arī pēc soda nav notikuši.

Faktu, ka centrs nevienā gadījumā nav piemērojis maksimālo 100 tūkstošu sodu, uzņēmēju organizācijas un Ekonomikas ministrija min kā argumentu, ka griestus palielināt nav īpašas vajadzības. Patērētāju aizsardzības centrs gan uzsver, ka tam pēc likuma sods jāsamazina, piemēram, ja uzņēmums pārtrauc pārkāpumu, sadarbojas ar iestādi.

Pret lielākiem sodiem vietējiem uzņēmumiem ir Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas Daba devēju konfederācija. Viņi apgalvo, ka pretējā gadījumā pasliktināsies uzņēmējdarbības vide.

Arī uzņēmēju vidū ir atšķirīgi viedokļi. Ārvalstu investoru padome uzskata, ka dalīšana diskriminēs tos, kas strādā ārpus valsts robežām. Tā arī veicinās agresīvu un maldinošu komercpraksi pašu mājās.

Aiz kameras iesaistītās puses min, ka liela ietekme Ekonomikas ministrijas nostājā ir lielo valsts kapitālsabiedrību viedoklim. Datu valsts inspekcija nesen "Tet" piemērojusi 1,2 miljonu eiro sodu. Tādu instrumentu arī PTAC rokās lielās kompānijas nevēlas redzēt.

"Tet" raidījumam rakstiskā atbildē komentēja, ka nostāja pret lielākiem sodiem nav nekāds īpašs viedoklis, un tas sakrīt ar citiem uzņēmēju organizāciju biedriem.

Komentāri (1)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu