To valdība apstiprināja bez diskusijām. Nākamnedēļ Saeimas Tautsaimniecības komisija likumu skatīs galīgajā lasījumā. Nacionālā apvienība atbalsta mazākus sodus uzņēmējiem, kas strādā tikai vietējā tirgū. "Jaunā Vienotība" un "Progresīvie" grib vienotu sistēmu visiem. Pārējās partijas, ieskaitot koalīcijā esošo Apvienoto sarakstu vēl svārstās.
Uzņēmēju organizāciju un Ekonomikas ministrijas arguments ir tāds, ka kaimiņvalstīs arī eksistē divas atšķirīgas sodu sistēmas. Tiesa gan, deputāta Jātnieka pieminētajā Zviedrijā rudenī Eiropas smagie sodi attiecināti uz visiem uzņēmumiem.
Vislielākie pārkāpumi līdz šim konstatēti ātro kredītu kompānijām. Vienā gadījumā uzņēmums ik mēnesi iekasēja neadekvāti lielas summas no klientiem par maksātspējas vērtēšanu, kā arī kredītu pagarināšanu.
No tā nopelnīja vairāk nekā divus miljonus eiro. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs piemēroja 90 tūkstošu eiro sodu. Citā gadījumā sodus piemēroja astoņām ātro kredītu firmām.
Tās ar pārmērīgām pagarināšanas maksām iekasēja vairāk nekā piecus miljonus eiro, bet sodi bija no 3 līdz 80 tūkstošiem. Piespiedu zemes nomas sāgā negodprātīgo uzņēmumu sodīja ar 50 tūkstošu sodu.
Arī firmai, kas pie lielveikaliem apkalpo it kā bezmaksas stāvvietas un no visiem, kas aizmirsa reģistrēties, iekasēja 35 eiro līgumsodu, bija jāmaksā 50 tūkstoši. PTAC gan atzīst, ka īpaši uzlabojumi ar stāvvietām arī pēc soda nav notikuši.
Faktu, ka centrs nevienā gadījumā nav piemērojis maksimālo 100 tūkstošu sodu, uzņēmēju organizācijas un Ekonomikas ministrija min kā argumentu, ka griestus palielināt nav īpašas vajadzības. Patērētāju aizsardzības centrs gan uzsver, ka tam pēc likuma sods jāsamazina, piemēram, ja uzņēmums pārtrauc pārkāpumu, sadarbojas ar iestādi.