9. februārī notiks 2023. gadā pirmā Krievijas Centrālās bankas sapulce, kurā tiks lemts par procentu likmju maiņu. Krievijas valdība šobrīd izdara spiedienu uz valsts Centrālo banku šā jautājuma dēļ, vēsta "Bloomberg".
Krievijas valdība Centrālajai bankai pieprasa mākslīgi uzlabot prognozes (2)
Valdības pārstāvji pieprasa no Centrālās bankas dot signālus par procentu likmju samazināšanu, kā arī izteikt optimistiskas prognozes par Krievijas ekonomiku 2023. gadā.
Neilgi pirms sanāksmes Krievijas valdības ierēdņi piespiež Centrālo banku izveidot tādas prognozes, kas ļautu līdz gada beigām samazināt procentu likmes.
Krievijas Centrālās bankas vadītāja Elvīra Nabiuļļina un viņas kolēģi atsakās signalizēt par naudas un kredītu politikas mīkstināšanu, ņemot vērā pietiekami augstos riskus ekonomikai.
Vairāki avoti vēsta, ka Centrālā banka neredz iespējas, kā mazināt procentu likmi.
Nabiuļļina gan piekritusi uzlabot Krievijas ekonomisko prognozi, lai apmierinātu valdības prasības.
Konflikts Krievijas finanšu sektorā norāda uz vairāku ierēdņu neapmierinātību par Centrālās bankas iepriekš paustajām prognozēm.
Piemēram, Ekonomiskās attīstības ministrija savā prognozē paudusi, ka inflācija Krievijā šogad sasniegs 5%, kamēr Centrālā banka prognozē 5-7%. Tāpat Krievijas Centrālā banka prognozē, ka Krievijas IKP kritums šogad varētu sasniegt 4%, taču Ekonomiskās attīstības ministrija uzskata, ka kritums nebūs lielāks par 0,8% no IKP.
Līdz šim pēdējā Centrālās bankas prognozē, kas publiskota oktobrī, teikts, ka 2023. gada beigās galvenā procentu likme Krievijā būs 6,5% - 8,5% robežās – tiek pieļauta gan procentu likmes celšana, gan samazināšana. Ekonomisti prognozē, ka šādu prognozi Centrālā banka izteiks arī piektdien gaidāmajā sanāksmē.
Finanšu varasiestādes nespēj vienoties par Krievijas naudas un kredītu politiku, ņemot vērā sarūkošos nodokļu ienākumus, kā arī naftas un gāzes pārdošanas kritumu. Janvārī Krievijas budžeta deficīts sastādīja 1,7 triljonus rubļu (ap 25 miljardiem dolāru), kas ir sliktākais rezultāts kopš 1998. gada janvāra.
Pagaidām deficīts tiek nosegts, izmantojot Nacionālo labklājības fondu, no kā Krievijas valdība pārdevusi juaņas un zelta rezerves.
Ja valdība turpinās audzēt izdevumus (tostarp finansējot karu Ukrainā) un turpinās pārdot valsts rezerves, Centrālajai bankai īslaicīgi radīsies iespēja samazināt procentu likmi vasaras sākumā. Ja nekas nemainīsies, tad rudenī Krievijas ekonomikā gan varētu rasties ļoti sarežģīta situācija.