Anete Griķe kopā ar partneri Mohamadu dzīvo Turcijā, Gaziantepā. Tā ir viena no zemestrīces skartajām lielajām pilsētām, kurā ir gan mājas, kas izturējušas stihijas spēku, gan pilnībā nopostītas ēkas. Šī bija pirmā zemestrīce Anetes mūžā. Kaut arī viņai un partnerim paveicies dzīvot labā un relatīvi drošā mājā, neko tādu viņa vairs negribētu piedzīvot.
"Šobrīd dzīvoju Turcijā, zemestrīces epicentrā, un vēl tagad rokas nedaudz trīc no visa notikušā," stāsta Anete.
"Četros no rīta guļu, un nākamais, kas notiek, - viss trīc, cilvēki koridorā bļauj un skrien ārā, un mans partneris arī mani velk uz durvīm, kad es pat neapjēdzu, kas notiek. Tas bija baisi.
Un tad pirmā zemestrīce pierima un iegājām iekšā, dažas minūtes vēlāk atkal sāka viss drebēt, un atkal skrienam ārā, sniegā un lietū.
Es nekad nebiju pieredzējusi zemestrīces, it īpaši tik stipras, un pēc piedzīvotā man bija slikta dūša, šoks un reibonis. Ak kungs. Un katru reizi, kad grīda nedaudz patrīc, man sirds pilnīgi sažņaudzas.
Paldies Dievam, mums viss ir labi, māja noturējās, esam veseli. Taču partnerim Sīrijā vecākiem mājas sienas saplaisāja, nav apdzīvojama, un draugam tā vispār sabruka. Bet visi ir dzīvi un veseli.
Dzīvojot ārzemēs, es sāku novērtēt Latviju vairāk, taču šis atgadījums tiešām lika apdomāt, cik labi ir mājās, kur nav tik drausmīgu katastrofu."
Sarunā ar Apollo.lv Anete Griķe stāsta: "Gaziantepa ir liela pilsēta. Tur, kur mēs dzīvojam, ir maz postījumu, nav sagrautu ēku, cik tālu varējām redzēt, taču citās, tālākās pilsētas daļās ir daudz vairāk postījumu, jo tur mājas ir daudz vecākas."
Anete Griķe rāda fotogrāfiju, kurā redzams, kā pēc zemestrīces izskatās pie viņu mājas. Tā kā māja ir nesen celta, tā ir noturējusies.
Anetes partnera vecāku mājai Sīrijā sienas pēc zemestrīces ir saplaisājušas, un ēkā vairs nav droši uzturēties. Kādam Mohamada draugam māja sagruvusi pilnībā. Šķiet, ka Turcijā un Sīrijā nav neviena, kuram kāds no ģimenes locekļiem vai draugiem nebūtu cietis šajā zemestrīcē.
Runājot par māju drošību, Anete stāsta: pieaug neapmierinātība un runas par to, ka, mājas ceļot, kāds "ekonomējis" un licis naudu savā kabatā. "Viena lieta, ko esmu sapratusi, kopš atbraucu uz Turciju, - tā ir pilna ar korupciju. Tagad cilvēki runā, ka daudzi būtu izdzīvojuši, ja mājas būtu būvētas pienācīgi," saka Anete.
Gan ziņās stāsta, gan kaimiņi runā, ka daudzi ir dusmīgi uz valdību, jo dažās vietās palīdzība zemestrīcē cietušajiem pienāk ļoti lēni, stāsta Anete. Cilvēkiem neesot sajūtas, ka augstākajā līmenī kāds būtu īpaši sagatavojies tāda mēroga katastrofai, un cilvēki grib zināt, kāpēc. Tiek runāts, ka kopš 1999. gada tiek iekasēti tā saucamie zemestrīces nodokļi un pēc aplēsēm vajadzētu būt savāktiem 88 miljardiem liru. Tie bijuši paredzēti drošu māju celtniecībai un iespējamas zemestrīces seku likvidēšanai.
Cilvēki uzdod jautājumus: kāpēc mājas nebija drošas, kāpēc zemestrīcē cietušo glābšana notiek tik lēni un ar kavēšanos?
"Ak, man ir pilnas kabatas ar stāstiem par to, cik Turcija ir korumpēta," saka Anete Griķe. "Mohamads ar to ir saskāries daudzkārt, it īpaši darbā. Riebums nāk."
Par sajūtām pēc zemestrīces Anete Griķe stāsta: "Laiks ir vēss, un pēc notikušā visā Gaziantepā mājās nav apkures, jo zemestrīcē tika bojāti gāzes vadi. Vēl joprojām esam katrā brīdī gatavi skriet ārā no mājas. Šodien (divas dienas pēc zemestrīces) zeme atkal nedaudz noviļņojās, un kaimiņi sāka kliegt, lai skrienam ārā. Uz ielām visiem ir drūmas sejas. Saprotami."
Anete stāsta, ka cilvēki cits citam cenšas palīdzēt, piemēram, viņu mājas īpašnieks cilvēkiem, kas palikuši bez pajumtes, piedāvājis bez maksas uz laiku apmesties mājas brīvajos dzīvokļos.
Mierinājumu un drošības sajūtu Anetei sniedz partneris Mohamads: "Apskaujamies, pārrunājam, kas notika. Sakām viens otram, ka viss jau ir pāri, lai gan droši to nevar zināt. Līdz pat šodienai zeme dreb, un tad man sirds žņaudzas, taču partneris nomierina mani. Atgādina, ka dzīvojam labā mājā un var ātri izskriet uz ielas, jo dzīvojam otrajā stāvā."
Anetes ģimene Latvijā, protams, ir ļoti noraizējusies. "Kad notika pirmās zemestrīces, es savai mammai un omei uzrakstīju par to. Vispirms mamma zvanīja, ļoti uztraukusies, tad ome, gandrīz raudādama..."
Anete Griķe saka: arvien vairāk novērtē, cik labi ir dzīvot Latvijā. Abi ar Mohamadu plāno Turcijā apprecēties un pēc tam apmesties uz dzīvi Latvijā.
