Tikmēr aptaujas dati liecina, ka 61% sieviešu ar negatīvu attieksmi nebija saskārusies, bet 3% izvēlējās neatbildēt uz jautājumu.
Visbiežāk sievietes saņēmušas negatīvus komentārus par savu izskatu vai rīcību - tā atbildējušas 41% sieviešu.
Vēl 32% sieviešu saņēmušas pārmetumus par elpošanas, spiešanas vai zīdīšanas un bērna aprūpes prasmju trūkumu. 22% no sievietēm, kas piedzīvojušas negatīvu attieksmi, ziņojušas, ka viņu palīdzības saucieni tikuši ignorēti, 17% saskārušās ar melošanu un informācijas noklusēšanu, 16% ar kliegšanu, 12% ar draudiem, 14% piedzīvojušas neiejūtīgu pieskaršanos vai vardarbīgu turēšanu, savukārt vēl 15% gadījumu notikusi nesaskaņota spiešana uz vēdera vai cita fiziska ietekmēšana.
Daļa sieviešu dalījušās ar savām atmiņām plašāk, pieminot gan nepamatotu nošķiršanu no jaundzimušā, gan nesaskaņotu praktikantu iesaisti, gan plīsumu nekvalitatīvu šūšanu, kas radījusi gadiem ilgu diskomfortu, un pat bērna nāvi ārstu nolaidības dēļ.
Lieģe-Doležko uzsvēra, ka pētījuma rezultāti liecina ne tikai par to, ka negatīva un pavirša attieksme pret dzemdētājām Latvijā ir visnotaļ izplatīta, bet arī par to, cik augsts ir sabiedrības tolerances līmenis pret vardarbību kopumā.