Janvārī Rīgas ostā no Sanktpēterburgas ienāca divi lieli tankkuģi ar degvielu. Februāra sākumā - tikai pāris dienas pirms krievu naftas produktu aizlieguma stāšanās spēkā - tādā pašā maršrutā devās vēl viens kuģis. Janvārī TV3 raidījums "Nekā personīga" jau vēstīja, ka šīs degvielas tirgošanai tiek izmantoti, iespējams, viltoti sertifikāti. Tagad šīs aizdomas apstiprina arī Latvijas muita. Degviela nonāk Ukrainas tirgū, kur krievu preču imports tikA aizliegts jau pagājušajā gadā.
5. februārī Eiropas Savienībā (ES) stājās spēkā pilnīgs Krievijas naftas produktu aizliegums. Līdz tam Rīgas ostā no Sanktpēterburgas šogad paspēja ienākt trīs tankkuģu kravas ar degvielu. Janvārī kuģi "NS Point" un "NS Pride" ieveda degvielu uzņēmumu "PARS Termināls" un "Naftimpeks" glabātuvēs. 2. februārī "NS Point" vēlreiz no Sanktpēterburgas atveda degvielu uz "PARS Terminālu".
Kuģi pieder Krievijas valsts uzņēmumam "Sovkomflot". Pēc pirmo divu kravu ierašanās "Nekā personīga" ziņoja par neoficiālu informāciju, ka viens tankkuģis atveda 92. markas benzīnu, bet otrs - dīzeļdegvielu. Trešās - februāra sākumā - ienākušās kravas saturs mums nav zināms. Kravu kopējā vērtība varētu būt pat virs 100 miljoniem eiro.
Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas vadītājs Ojārs Karčervskis stāsta: "92. benzīns tiek izmantots, piemēram, Ukrainā. Vai arī to var izmantot kā izejvielu, lai ražotu augstāka oktānskaitļa benzīnus. Bet Latvijā un ES tas nav atļauts."
Karčervskis apstriprina, ka, visticamāk, ja Rīgā ieved 92. tipa benzīnu, tas nav domāts ES tirgum, bet, piemēram, Ukrainai.
"Ņemot vērā, ka analītiķi ir saskaitījuši, ka Ukraina Eiropā tiek apgādāta lielākoties ar visa lieluma uzņēmumiem, degvielas vedējiem, kas degvielu ved no visām iespējamām Eiropas valstīm, kur vien to var nopirkt, tas ir pilnīgi iespējams, ka tā tas notiek," saka eksperts.
Gan pirms trim nedēļām, gan februāra sākumā, kad pēdējo reizi Rīgas ostā ienāca tankkuģis "NS Point", gan šonedēļ pie "Pars termināla" rindā pārsvarā gaida degvielas vedēji ar Ukrainas numuriem.
Viens no kravas auto šoferiem no Ukrainas "Nekā personīga" stāsta, ka degvielu ved no daudzām vietām – Lietuvas, Polijas, Bulgārijas, Rumānijas. Bet uz jautājumu, vai Ukrainā drīkst pārdot Krievijas degvielu, viņš atbild: "Nekur neraksta, ka tā ir Krievijas".
Līdz 5. februārim Krievijas degvielas ievešana Eiropā nebija sankciju pārkāpums. Taču aizdomas izraisīja "Nekā personīga" rīcībā nonācis kvalitātes sertifikāts, ko saņem degvielas pircēji. To it kā izdevis uzņēmums "Orlen Lietuva".
Raidījums vaicāja kompānijai, vai ievestie naftas produkti tiešām saistīti ar viņiem. Uzņēmums "Orlen" apalvoja, ka dokuments ir viltojums.
"Naftimpeks" uz jautājumiem par sertifikātu neatbildēja, bet "Pars termināls" uz mājas lapā norādīto tālruņa numuru nebija sazvanāms. Šonedēļ raidījums devās uz "Pars termināla" mītni ostā, kur žurnālistiem tika pateikts, ka viņiem būtu jārunā ar vadību - Aigaru Reķi.
Muitā iesniegtie dati liecina, ka degviela ir Krievijas izcelsmes. To ieveda legāli un ar atbilstošiem kravas pavaddokumentiem.
SIA "PARS termināls" valdes loceklis Aigars Reķis raidījumam saka: "Naftas produktu izcelsme nav noteikta. Nav mums izcelsmes sertifikāta uz viņu, ienāca no Krievijas. Abi kuģi ir deklarēti attiecīgajām iestādēm, viss, kā pienākas, kā tas ir prasīts."
Uzņēmuma versiju apgāž Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvalde. Tā informē, ka konkrētie kvalitātes sertifikāti pievienoti tieši no Krievijas iebraukušo kuģu dokumentācijai.
Arī muita pieļauj, ka dokumenti nav patiesi un par to informējusi policiju. Taču VID uzsver, ka tie neattiecas uz degvielas ievešanu mūsu valstī, un tos pat nebija obligāti jāiesniedz.
Rakstiskā komentārā VID secina, ka dīvainie "Orlen" sertifikāti nav domāti muitas maldināšanai. Tie paredzēti kravas saņēmējam, piemēram, Ukrainā. Viens no vadošiem Ukrainas degvielas tirgus speciālistiem Serhijs Kujuns apstiprina - krievu degvielas ievešana jau kopš pērnā gada Ukrainā ir aizliegta.
Konsultantu grupas "A-95" direktors Serhijs Kujuns stāsta: "Krievijas degviela pie mums ir aizliegta. Ir atbilstoši valdības rīkojumi. Mums patiesībā 2022. gadā pilnībā nācās mainīt degvielas tirgus apgādes sistēmu. Burtiski pirmajā kara mēnesī tika pārrauti 100% mūsu naftas produktu piegāžu. Tās bija piegādes no Krievijas, Baltkrievijas, bloķēta jūra un tam klāt sabombardēja naftas pārstrādes rūpnīcas un ap 30 lielākajām naftas bāzēm. Tādēļ nācās pārorientēties uz piegādēm pār mūsu Eiropas robežu."
Ukrainai nācās no nulles izveidot visu degvielas tirgu, bet pāris mēnešu laikā jaunie piegāžu ceļi bija gatavi. Degviela nāk no Indijas, Turcijas, Tuvajiem Austrumiem, nesen sāktas piegādes arī no ASV.
Speciālists apgalvo, ka tagad ne tikai nav deficīta, bet ir pat pārpalikums. Vienīgā problēma, degviela un loģistika tagad ir dārgāka.
Tas, ka caur Latviju uz Ukrainu tiktu vesta krievu degviela, vēl nav nonācis speciālistu uzmanības lokā. Bet viņus satrauc augošās sašķidrinātās gāzes piegādes no Latvijas.
"Tagad mums uzmanības centrā ir augošās sašķidrinātās gāzes piegādes no Latvijas," saka Kujuns. "Automašīnu sašķidrinātā gāze - LPG. Mēs redzam, ka piegādes aug, un tā nav Krievijas gāze. Mēs redzam, ka Latvijas gāzes uzpildes stacijas, Latvijas kompānijas noformē pases tā, it kā tā būtu Latvijas produkcija. Mēs saprotam, ka Latvijā nav naftas produktu un sašķidrinātās gāzes ražošanas."
Vēl viena shēma, ko ukraiņi pamanījuši, ir tas, ka Eiropā sajauc Krievijas un citas izcelsmes degvielu un tai piešķir eirosertifikātu. Krievijas vārds dokumentos neparādās, un preci var ievest Ukrainā.
Pēc "Nekā personīga" sižeta, kurā tika stāstīts, ka "Pars terminālā" pēc krievu kuģu ienākšanas degvielas tirdzniecībā tiek izmantots "Orlen" Lietuvas uzņēmuma sertifikāts, uzņēmums vērsās VID Muitas pārvaldē. Tur kompānija saņēma informāciju, ka izmantoti vēl citi līdzīgi dokumenti ar "Orlen" vārdu.
"Orlen Lietuva" preses sekretāre Kristina Gendvile apgalvo: "Mēs viņiem jautājām. Sertifikāti, ko viņi uzrādīja, ir nepatiesi. Kā lai pasaka, mums ir tāda pati veidlapa, ko izmantojam "Orlen Lietuva" produktu kvalitātes sertifikācijai. Taču atšķiras skaitļi, atšķiras kvalitātes specifikācijas."
Šajā un pagājušajā gadā "Orlen" grupas uzņēmumiem bijuši tikai divi darījumi, kas saistīti ar "Pars terminālu". Decembrī pārdota 300 tonnu degvielas krava, bet novembrī Mangaļu stacijā, "Pars termināla" muitas noliktavā, piegādātas ap 800 tonnām. Abos darījumos izmantotie sertifikāti nesakrīt ar tiem, kas tagad tiek izmantoti ostā.
"Orlen" pārdod degvielu arī Ukrainas tirgum. Kopš kara sākuma gan mainījusies loģistika, jo līdz tam veda pa dzelzceļu caur Baltkrieviju. Tagad pamatā izmanto autocisternas un Polijas dzelzceļu.
Gendvile piebilst: "Ukrainas tirgus mums ir ļoti svarīgs. Saskaņā ar mūsu aprēķiniem, tie ir 10-15% no "Orlen Lietuva" degvielas. "Orlen Lietuva" un arī "Orlen Latvia" kopš [pagājušā gada] februāra nav krāvusi preci mūsu Ukrainas partneriem Latvijas termināļos. Tas ir ļoti svarīgi. Kad Ukrainā sākās karš, mēs atcēlām visus Krievija naftas pasūtījumus, mēs nepērkam krievu naftu kopš marta.
Mēs domājam, ka ukraiņi nepirktu nekādus produktus, ja viņiem nebūtu apstiprinājuma, ka tie nav ražoti Krievijā. Tāpat ir ierobežojumi un sankcijas Krievijas naftas un produktu importam Ukrainā. Tāpēc tas ir nelegāli. Tas ir noziegums."
Līdz pagājušajam gadam ap 12% no Latvijā patērētās dīzeļdegvielas nāca no Krievijas. Benzīnu pamatā veda no Mažeiķu rūpnīcas.
Karčevskis norāda: "Analītiķi ir saskaitījuši, ka 2022. gadā, neskatoties uz ētikas aspektu un to, ka sankcijas stāsies spēkā, naftas produkti un nafta no Krievijas tika importēta par 2% vairāk nekā 2021. gadā. Tā kā kopumā komersanti izmantoja šo iespēju, kamēr sankcijas nebija pilnā mērā iestājušās, un to varēja darīt."
Pagaidām Krievijas naftas produktu aizliegumā aizvien ir izņēmumi. Tām valstīm, kam ar Krieviju ir naftas cauruļvadi, darbosies pārejas periods.
Uz jautājumu, vai muita informējusi Ukrainas kolēģus vai kā citādi rīkojusies, redzot, ka degviela paredzēta šīs valsts tirgum, VID atbildēja, ka tas nav Latvijas muitas iestāžu kompetencē. Tās ieskatā nebūtu iespējams kontrolēt ierobežojumus, kas noteikti valstīs, kas nav ES.
