Pērn, pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, Rietumvalstis veica ievērojamu skaitu izraidīšanu, kā rezultātā darbu ārvalstīs bija spiesti pārtraukt vairāki simti izlūku. Arī no Latvijas izraidīti trīs izlūki, kas strādāja Krievijas vēstniecības Rīgā piesegā, vēsta LTV raidījums "Panorāma".
Nozīmīgs Krievijas izlūkošanas mehānisms un darbības platforma ārvalstīs līdz šim bijusi Krievijas diplomātisko pārstāvniecību piesegā izvietotās izlūkošanas un drošības dienestu rezidentūras, savā ikgadējā pārskatā norādījis Satversmes aizsardzības birojs (SAB).
SAB paziņojumā medijiem norādīja, ka Kremlis ir ieinteresēts mazināt Rietumu pasaules vienotību, it īpaši neļaujot vienoties par kopējām ekonomiskajām sankcijām Krievijai un bruņojuma piegādēm Ukrainai. Tāpat Krievijas interesēs ir veicināt iekšējo spriedzi rietumvalstīs, veicināt sabiedrības neapmierinātību ar to valdību darbu vai ekonomisko situāciju, pieļaujot, ka iekšpolitikas problēmas pašu mājās varētu samazināt atsevišķu Eiropas valstu politisko fokusu uz Krievijas īstenoto karu Ukrainā.
SAB informācija liecina, ka Vladimira Putina režīma skatījumā starp Krieviju un Rietumiem ir iestājies jauns "aukstais karš".
Krievija nolēmusi pilnībā novērsties no Rietumiem un tā vietā koncentrēties uz Āzijas, Āfrikas un Latīņamerikas valstīm, ekspluatēt šajos reģionos pastāvošos pretrietumnieciskos noskaņojumus, lai veidotu kopīgas pret Rietumiem vērstas koalīcijas.
