/nginx/o/2023/03/01/15172837t1hde86.jpg)
"Radio SWH" raidījumā "Ar dziesmu par dzīvi" Liepājas teātra galvenais režisors Dmitrijs Petrenko dalās savās atmiņās par režisoru un aktiermākslas pasniedzēju Mihailu Gruzdovu, viņa devumu paša dzīvē un metodēm, kuras Petrenko tagad izmanto savā pedagoga darbā ar studentiem.
"Gruzdovs bija ne tikai cilvēks, kas vispār mani ievadīja teātra pasaulē, bet kurš bija mans pirmais un svarīgākais pedagogs visu to posmu, kamēr es biju Kultūras akadēmijā. Un arī pēc tam, jo viņš bija tas pedagogs, kurš gāja uz visām manām izrādēm, uz visām," raidījuma vadītājai Inesei Vaikulei stāsta Petrenko.
Nereti pēc izrādēm abi sēdējuši vairākas stundas Gruzdova kabinetā, pārrunājot izrādi un tai veltīto kritiku, kas priecējusi Petrenko: "Cilvēks ar tik asu prātu var iedziļināties manā darbā, nežēlot mani, jo es zināju vienmēr, ka viņam nav kaut kādas ambīcijas."
Petrenko vienmēr zinājis, ka Gruzdovs bijis pedagogs, kuram no viņa neko nevajag, izņemot to, ka viņš vēlas, lai jaunais režisors augtu. "Tas vienmēr bija šausmīgi aizkustinoši un simpātiski, un man nekad nebija bail no tās kritikas," atminas Petrenko, piebilstot, ka Gruzdovs bijis režisors, kurš pratis darboties ar aktieriem, komunicēt un veidot lomas.
"Kad es sāku studēt režiju, man jau bija 28 gadi, un man likās, ka es esmu jau izaudzis džeks, pieaudzis cilvēks, personība un ko vēl es varu principā jaunu uzzināt par sevi.
Un viņš bija tas cilvēks, kurš pilnībā salauza manu patmīlību, manu egoismu, lika atgriezties pie pamatiem un vēlreiz paskatīties, ko es esmu vispār dzīvē izlaidis.
Un tas ir liels brīnums īstenībā, ka tādā vecumā cilvēks vēl var piedzīvot fundamentālas izmaiņas," atklāj Petrenko.
Tāpat Petrenko uzskata, ka veids, kādā pats strādājis ar saviem studentiem Liepājā, toreiz vēl topošajiem aktieriem, ir lielā mērā no Gruzdova ietekmes. "Visas šīs vērtības, ko viņš mūsos ieaudzināja jau pieaugušos cilvēkos, režisoros, es mēģināju nodot tālāk un ļoti godīgi, ļoti nesavtīgi dot to tālāk, jo man liekas tā ir arī pedagoga misija – tu nevari to paturēt pie sevis, tev jādod tas viss tālāk, jo citādi tas kļūs nevajadzīgs," saka režisors, atminoties, ka Gruzdovs laiku nav skaitījis un tādu pašu pieeju Petrenko izmanto arī savā darbā.
"Tā ir tā mīlestība pret darbu, šis nesavtīgums. Tas ir tas, ko es paņēmu no Gruzdova un dodu tālāk."
