"Gruzdovs bija ne tikai cilvēks, kas vispār mani ievadīja teātra pasaulē, bet kurš bija mans pirmais un svarīgākais pedagogs visu to posmu, kamēr es biju Kultūras akadēmijā. Un arī pēc tam, jo viņš bija tas pedagogs, kurš gāja uz visām manām izrādēm, uz visām," raidījuma vadītājai Inesei Vaikulei stāsta Petrenko.
Nereti pēc izrādēm abi sēdējuši vairākas stundas Gruzdova kabinetā, pārrunājot izrādi un tai veltīto kritiku, kas priecējusi Petrenko: "Cilvēks ar tik asu prātu var iedziļināties manā darbā, nežēlot mani, jo es zināju vienmēr, ka viņam nav kaut kādas ambīcijas."
Petrenko vienmēr zinājis, ka Gruzdovs bijis pedagogs, kuram no viņa neko nevajag, izņemot to, ka viņš vēlas, lai jaunais režisors augtu. "Tas vienmēr bija šausmīgi aizkustinoši un simpātiski, un man nekad nebija bail no tās kritikas," atminas Petrenko, piebilstot, ka Gruzdovs bijis režisors, kurš pratis darboties ar aktieriem, komunicēt un veidot lomas.
"Kad es sāku studēt režiju, man jau bija 28 gadi, un man likās, ka es esmu jau izaudzis džeks, pieaudzis cilvēks, personība un ko vēl es varu principā jaunu uzzināt par sevi.