VIDEO ⟩ Kā noritēja "Latvijas valsts mežu" pagaidu padomes izveide?

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
VAS "Latvijas valsts meži" centrālais birojs Vaiņodes ielā. Ilustratīvs attēls.
VAS "Latvijas valsts meži" centrālais birojs Vaiņodes ielā. Ilustratīvs attēls. Foto: Zane Bitere/LETA

"Latvijas Valsts meži" šonedēļ paziņoja, ka aizvadītais gads noslēgts ar rekordlielu peļņu - vairāk nekā 258 miljoni eiro. Tas ir otrs vērtīgākais Latvijas valstij piederošais uzņēmums. Šonedēļ uzņēmuma padomi viens pēc otra atstāja visi tās locekļi un akcionārs iecēla pagaidu padomi. 

Tā meklēta, konsultējoties ar meža nozares nevalstiskajām organizācijām un Zemkopības ministra biroju, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De Facto". Tam fonā notiek spraigas diskusijas par mežu nozares attīstības virzieniem, tiek pārskatīti ilgtermiņa līgumi un veidots jauns uzņēmums vēja parku attīstīšanai.

Aizvadītajā trešdienā Zemkopības ministrijā bija jātiekas "Latvijas Valsts mežu" kapitāldaļu turētājam un uzņēmuma padomei. Taču uz tikšanos ieradās tikai padomes priekšsēdētājs – Edmunds Beļskis.

"Šobrīd palicis tikai kapteinis. Jo attiecīgi ir saņemti pārējo padomes locekļu lūgumi atstādināties, jo viņi bija tā lēmuši," LTV raidījumam "De Facto" sacīja Beļskis. Uz jautājumu, vai uz viņa kolēģiem padomē ticis izdarīts politisks vai cita veida spiediens, Beļskis atbild, ka viņam nav tādu ziņu.

Dienu vēlāk no amata aizgāja arī Beļskis.

Līdzšinējo "Latvijas Valsts mežu" padomi atrada konkursā pirms pusotra gada. Tolaik Zemkopības ministriju vadīja ministrs Kaspars Gerhards no Nacionālās apvienības. Rezonansi izraisīja gan fakts, ka pie darba padomē tika Rinalds Muciņš, kuram ikdienā jātiek galā ar gana sarežģīto Stradiņa slimnīcas vadīšanu.

Gan tas, ka padomē strādās Aivars Tauriņš, kurš pirms tam zaudēja darbu "Rīgas mežos", un par viņa vadīšanas laikā notikušo uzsākti vairāki kriminālprocesi. Pārējie divi padomes locekļi bija no satiksmes nozares nākušie - Kaspars Ozoliņš, kā arī Edmunds Beļskis, kura karjerā velkamas paralēles ar Gerharda pārvaldītajām sfērām.

Pirms pusotras nedēļas pirmais par aiziešanu paziņoja Ozoliņš.

"Šāda veida procesi, ka, mainoties politiskajai virsvadībai, mainās arī valdes un padomes, arī man nav pieņemami, tas varbūt arī zināmā mērā ir signāls," saka Ozoliņš. Lūgts precizēt, vai viņam bijuši signāli no Zemkopības ministrijas politiskās vadības, ka viņa laiks ir iztecējis, Ozoliņš saka: "Nē, man tāda signāla nebija, bet katrā ziņā mums pietiekoši apkārt ir daudz citu signālu, kas ir citās kapitālsabiedrībās, kas uzskatāmi demonstrē, ka attiecīgi valžu un padomju locekļi tiek nomainīti vienlaicīgi ar politiskās varas maiņu.

Un šajā gadījumā arī manā gadījumā es noteikti nevēlētos, ka tas tā notiek."

Ozoliņš iepriekš sarunā ar kapitāldaļu turētāju Raivi Kronbergu gan bija jau pieļāvis, ka varētu amatu atstāt. Tādēļ Kronbergam šis solis nav bijis negaidīts. Pārējo aiziešana gan.

"Tas mans personīgais viedoklis. Kad pilsētā runā, kā mēs visi zinām, ka tiek veidoti saraksti, kaut kas tamlīdzīgs, neviens nevēlas, ka viņu atstata.

Un, protams, ka šiem padomes locekļiem ir arī savi tiešie pienākumi, kurus viņi veic, un šīs padomes darbs viņiem ir kā papildus darbs, papildu pienākumi, ko viņi ir ieguvuši caur šo konkursu," saka Kronbergs.

Viena pozīcija jau bija vakanta, bet līdz ar Ozoliņa aiziešanu padome jau bija uz kvoruma robežas. Tādēļ jau tobrīd bija sākts meklēt pretendentus vakanču aizpildīšanai uz laiku.

Zemkopības ministrs Didzis Šmits (AS) noliedz, ka būtu pamats bažām par politiski ietekmētas pagaidu padomes izveidi.

"Es domāju, ka to visu var tad, kad tam būs laiks, vērtēt, cik profesionāli cilvēki strādā valsts mežu padomē, vispār valsts mežos.

Manuprāt, tas, kas mums noteikti jāizdara - ir jāizvairās no jebkādām iespējamībām, ka atsevišķi uzņēmēji, uzņēmēju grupas virza valsts mežu savās savtīgās nevis valsts interesēs, tieši tik vienkārši," saka Šmits. Prasot, vai viņam ir aizdomas, ka tas notiek vai varētu notikt, viņš atbild:

"Man ir sajūta, ka “Latvijas Valsts mežu” reputācija šajā virzienā ir iedragāta un tā ir jāatjauno."

"Latvijas Valsts mežu" padomes aiziešana sakrīt ne tikai ar nozares politiskās vadības maiņu. Uzņēmums pēc prokurora brīdinājuma saņemšanas sācis auditēt ilgtermiņa mežizstrādes līgumus. Izskanējušas arī aizdomas par to, ka esošajai valdei mēdz būt problēmas ar lēmumu pieņemšanu.

Tā strādā četru, ne paredzēto piecu cilvēku sastāvā. Turklāt, atšķirībā no iepriekšējās valdes, priekšsēdētāja balsij vairs nav izšķirošās ietekmes.

"Es esmu dzirdējis dažādas versijas, tāpēc noteikti, kad iepazīšos ar tiem jautājumiem, kas tiek izskatīti valdē, kuri ir tie lēmumi, kā tad viņi sadalās un kurš par ko balsojis, kāpēc nonāk pie ne konsensusa un nevar tikt uz priekšu ar kaut kādu lēmumu, vai var ietekmēt ar šo balsu neizšķiršanos," saka Kronbergs.

Arī šo valdi pērnvasar apstiprināja tikko kā aizgājusī padome. Tās izvēle izsauca pamatīgu viedokļu vētru, apšaubot pretendentu atlases procesu un bažījoties par vairāku valdes locekļu reputāciju, tai skaitā – par iespējamu saistību ar būvniecības karteli. Galu galā tika lūgts neatkarīgs izvērtējums gan par pašas padomes, gan arī uzņēmuma valdes atlasi.

Likumpārkāpumu nebija. Tomēr secinājumos pieļauts, ka bijušas atkāpes no rekomendētām vadlīnijām, kā arī rīcība, kas ietekmējusi amatu konkursu rezultātus. Turklāt ievērota tendence, ka neatkarīgo konkursa komisijas locekļu vērtējums atšķīries no tiem, kuri bijuši pakļautās attiecībās.

Dot lielāku lomu neatkarīgiem komisijas locekļiem - ir viens no Korporatīvās pārvaldības ekspertu ieteikumiem. "Aicinām šos ārējos ekspertus no dažādām nozarēm, ja nepieciešams - nozaru zināšanas, kur uzņēmums strādā, nepieciešamas pārvaldības, teiksim, stratēģijas, finanšu kompetenci, lai novērtētu šos kandidātus, tātad - ejam uz šo, ka nominācijas komisijas locekļu vairākums.

Otrs ir šie vienprātīgie lēmumi, un tas arī jautājums, par ko mēs esam iesnieguši premjeram priekšlikumu, vai tāds plāksteris likumdošanā šobrīd var uzlabot atlases procesu," saka Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadītājs Latvijā Andris Grafs.

Jau drīzumā uz vakancēm padomē tiks rīkots jauns konkurss, solot uzlabot atlases procedūru. Bet līdz tam uzņēmumu vadīs pagaidu padome, ko meklējusi Zemkopības ministrijas vadība.

"Minimālās prasības ir augstākā izglītība, vēlama pieredze un zināšanas tieši mežizstrādes, meža apsaimniekošanas, zaļā kursa jomā, uzņēmumu pārvaldībā, gan iepirkumu jomas ziņā, gan drošības ziņā un tā tālāk. Tās ir tās katram vai kādam no šiem kandidātiem - šādas zināšanas un pieredzes," saka Kronbergs.

Vairāki avoti "De Facto" norādīja, ka kandidātu meklēšanā iesaistījusies ministra padomniece meža nozares jautājumos Aiga Grasmane, padoms prasīts arī Meža īpašnieku biedrībai.

"Latvijas Valsts mežu" pagaidu padomē būs Meža pētīšanas stacijas vadītājs Mārtiņš Līdums, kurš strādājis dažādās ar mežu nozari saistītās iestādes un uzņēmumos, Edvīns Zakovics, kurš iepriekš ilgstoši bijis uzņēmuma valdē, arī Mārtiņš Gaigals, kurš agrāk bija uzņēmuma padomē, kā arī Ārlietu ministrijas Publisko iepirkumu nodaļas vadītāja Sintija Ķikste un augstskolas "Turība" Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāne Zane Driņķe, kura arī vadīs pagaidu padomi.

Pagaidu padomi var iecelt uz gadu. Taču tās pilnvaras ir tādas pašas kā parastai padomei.

Tieši šobrīd aizsācies vēl viens būtisks process, kurā liela loma būs arī "Latvijas valsts mežu" vadībai, un tā ir jaunveidojamā kopuzņēmuma "Latvijas vēja parki" izveide un attīstība, tostarp – šī uzņēmuma valdes atlases process.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu