/nginx/o/2019/02/14/11788250t1hd059.jpg)
Emigrācijas tautiešu organizētās neformālās izglītības grupas jeb tā sauktās latviešu sestdienas skoliņas var pieteikties valsts finansējuma saņemšanai. Starp tām sadalīs 104 tūkstošus eiro. Par šo naudu var apmaksāt telpu īri un mācību līdzekļu iegādi, vēsta TV3 Ziņas.
Vienlaikus gadiem ilgi neuzklausīts palicis skoliņu vadītāju Lielbritānijā lūgums beidzot rast līdzekļus arī pedagogu algām. Šobrīd bērnus māca vai nu brīvprātīgi vai par vecāku iemaksām
Anglijas pilsētiņā Pīterboro dzīvo aptuveni 6000 Latvijas pilsoņu. Ap 1000 no tiem varētu būt bērni. Pīterboro latviešu skoliņu jau 11 gadus vada Inese Asermane, un vecāki viņas darbu novērtē.
Ja šogad valsts finansējumam pieteiksies tikpat daudz skoliņu, cik pērn, tad no atvēlētajiem 104 000 eiro katra skoliņa tiks vien pie 2500 eiro. Taču tas nav pietiekami - piemēram, Pīterboro skoliņas uzturēšanai ik gadu aiziet 5000-6000 mārciņu. Lielākās izmaksas, aptuveno 4000 mārciņu, sastāda telpu noma.
"Lai ilgstoši noturētu skolotāju, ir vajadzīga kāda finansiāla motivācija (..) Kādas 10-15 mārciņas stundā," pauž Asermane. Tieši finansējuma trūkuma dēļ vairākas diasporas skoliņas izjukušas.
Vairāk skaties sižetā!
