Latvijā pēdējos gados visbiežāk satiksmes negadījumi tiek reģistrēti ceturtdienās, bet visretāk - sestdienās, liecina Valsts policijas (VP) pirmdien Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē prezentētā informācija.
Izpētītais par 2020-2022. gadu liecina, ka attiecībā uz diennakts stundām ikdienā vislielākais izsaukumu skaits ir darba dienas beigās no plkst. 16 līdz 18. Vismazāk negadījumu tiek reģistrēts nakts stundās.
Ņemot vērā šādus rādītājus, attiecīgi policija organizējot atbilstošus resursus un darbu satiksmes uzraudzības jomā, padomes sēdē norādīja VP Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis.
Pērn reģistrēti 19 152 satiksmes negadījumi, kas ir par 419 mazāk nekā gadu iepriekš. Iemesls šādam kritumam ir policijas aicinājums transportlīdzekļu vadītājus noformēt saskaņotos paziņojumus.
Tas atvieglo policijas resursus, lai varētu reaģēt uz nopietnākiem gadījumiem.
Kopējais administratīvo pārkāpumu skaits pērn ir samazinājies. Ja pagājušā gadā reģistrēti 154 246, tad gadu iepriekš - 180 561 pārkāpums. Iemels tam ir policijas resursu novirzīšana citiem mērķiem - pandēmijas ierobežojumu kontrolei, drošības pasākumiem pierobežā un kārtības nodrošināšanai padomju pieminekļu demontāžas laikā. Ņemot vērā minēto, nebija iespējas pilnvērtīgāk uzraudzīt satiksmi, turklāt vienlaikus policijā notiek paaudžu maiņa un likumsargi atstāj dienestu, norādīja Jančevskis.
Jau ziņots, ka pērn Latvijā reģistrēts mazākais satiksmes negadījumos bojā gājušo skaits kopš neatkarības atjaunošanas.
Pērn dzīvību ceļu satiksmes negadījumos zaudēja 115 cilvēki, kas ir par 31 mazāk nekā gadu iepriekš. 2020. gadā dzīvību zaudēja 132, 2019. gadā 147, 2018. gadā 148 cilvēki, 2017. gadā 136, 2016. gadā 157, bet 2015. gadā 187 cilvēki.
Pēdējo gadu dati liecina, ka būtisks bojāgājušo skaits bija laikā no 2004. līdz 2008. gadam. 2004. gadā dzīvību zaudēja 519, bet 2008. gadā - 321 cilvēks.
Pērn visvairāk bojā gājušo cilvēku bija Rīgas reģiona teritorijā - 45.
Letālo avāriju raksturojums liecina, ka pārsvarā notikušas sadursmes, uzbraukšana gājējam, apgāšanās un uzbraukšana šķērslim. 24,3% no visiem mirušajiem satiksmes negadījumos bija gājēji.
Šogad līdz 4. martam dzīvību zaudējuši 19 cilvēki, bet līdz 28. februārim ir 44 smagi avārijās ievainotie.
Pērn avārijās smagi cietuši 429 satiksmes dalībnieki, kas ir par 41 mazāk, savukārt viegli cietuši 3593, kas ir par 45 vairāk nekā gadu iepriekš.
Pērn reģistrēti 949 negadījumi kur automašīnas vadītājs bija reibumā.