SAB direktors: Lai arī Krievija lielākoties veltījusi resursus cīņai ar Ukrainu, Latvija nevar justies drošāk

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Satversmes aizsardzības biroja direktors Egils Zviedris.
Satversmes aizsardzības biroja direktors Egils Zviedris. Foto: SAB

Lai arī Krievija lielākoties veltījusi resursus cīņai ar Ukrainu, tas nenozīmē to, ka Latvijā varam justies drošāki, trešdien Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" sacīja Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Egils Zviedris.

"Pilnīgi skaidrs, ka Krievijai, veidojot savu jaunu ārpolitikas koncepciju, Rietumvalstis un Eiropas Savienība tiek definētas kā ienaidnieki. Mums jārēķinās ar to, ka pret mums tā arī Krievija izturēsies," sacīja Zviedris.

LETA jau vēstīja, ka saskaņā ar SAB pagājušā gada pārskata secinājumiem, Krievija vismaz daļēji cenšas atjaunot samazināto izlūku skaitu diplomātiskajās pārstāvniecībās, un, iespējams, pieaugs ceļojošo izlūku aktivitātes.

Pērn Krievijas izlūkošanas un drošības dienesti turpināja agresīvu darbu pret Rietumvalstīm, tajā skaitā pret Eiropas Savienības un NATO dalībvalstīm. Krievijas izlūkošanas un drošības dienestu galvenais uzdevums ir informācijas iegūšana un ietekmes operāciju īstenošana, lai panāktu Rietumvalstu politisko uzstādījumu maiņu Krievijai izdevīgā virzienā vai īstenotu un atbalstītu pasākumus, kas vājinātu pret Krieviju negatīvi noskaņotu valstu politiskās elites.

Pērn Krievijas izlūkošanas un drošības dienestu darba kārtību galvenokārt noteica karš Ukrainā. Izlūkošanas prioritāte bija Rietumvalstu reakcija uz Krievijas iebrukumu, tajā skaitā interese par politisko reakciju un pozīcijas formulēšanu, gatavību sniegt atbalstu Ukrainai, starptautiskās sabiedrības vienotību un valstu rīcības saskaņotību.

Militārā palīdzība un piegādes Ukrainai bija un arī turpmāk būs Krievijas izlūkošanas prioritāšu augšgalā.

Krievijas izlūkdienesti aizvadītajā gadā aktīvi strādāja pie tā, lai sekotu līdzi Rietumvalstu lēmumiem par sankciju piemērošanu Krievijai - lēmumu pieņemšanas procesam, apsteidzošām prognozēm par sankciju jomām un subjektiem, ieviešanas procedūrām, kā arī sankciju ietekmei uz pašu Eiropas valstu ekonomiku, enerģētiku un sabiedrības noskaņojumu. Izlūkdienestiem ir noteikta loma arī sankciju apiešanas shēmu veidošanā, secinājis SAB.

Nozīmīgs Krievijas izlūkošanas mehānisms un darbības platforma ārvalstīs līdz šim ir Krievijas diplomātisko pārstāvniecību piesegā izvietotās izlūkošanas un drošības dienestu rezidentūras.

Atbildot uz Krievijas sākto karu Ukrainā, pagājušajā gadā Rietumvalstis īstenoja daudzskaitlīgas izraidīšanas, kā rezultātā darbu ārvalstīs bija spiesti pārtraukt vairāki simti izlūku. Arī no Latvijas tika izraidīti trīs izlūki, kas strādāja Krievijas vēstniecības Rīgā piesegā. Masveida izraidīšanu mērķis bija paust skaidru vēstījumu un nosodījumu Krievijas sāktajam karam, kā arī samazināt Krievijas specdienestu darba spējas Eiropā, skaidro SAB.

Lai arī izlūkdienestu operatīvā kapacitāte uz laiku tika samazināta, tā kopumā nav mainījusi Krievijas specdienestu pieaugošos centienus īstenot operācijas Rietumvalstīs, secinājis Latvijas specdienests. Tas norāda, ka, saskaņā ar novērojumiem, Krievija vismaz daļēji cenšas atjaunot samazināto izlūku skaitu diplomātiskajās pārstāvniecībās, un tās arī turpmāk būs svarīgs piesegs Krievijas izlūku darbam. Tomēr vienlaikus varot gaidīt arī cita veida izlūkošanas operāciju pieaugumu, variējot piesegu veidus un metodes.

SAB secinājis, ka turpinās pieaugt no Krievijas teritorijas īstenotās aktivitātes, tostarp vēl lielāku uzmanību pievēršot Rietumvalstu pārstāvjiem, kuri ceļo uz Krieviju. Arī Latvijas valstspiederīgajiem, kuri ceļo uz Krieviju, piemēram, darba dēļ vai apciemojot radiniekus, jārēķinās ar reālu iespēju nonākt Krievijas dienestu redzeslokā.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu