Ik pa laikam dzirdētās versijas par to, vai Latvijas komercmedijos gaidāma konsolidācija, ar jaunu sparu uzvirmoja šoziem. Par starta šāvienu tam kļuva pērnvasar notikušais izdevniecības "Mediju nams" (MN) pārdošanas darījums. Oficiālais īpašnieks vairs nav par oligarhu dēvētā Aivara Lemberga dēla Anrija sievasbrālis Nauris Kāpostiņš. Tagad izdevniecības saimniece ir savulaik Igaunijas bagātākā cilvēka, Latvijā korupcijas lietā apsūdzētā Oļega Osinovska partnere Anastasija Udalova.
Kā vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "de facto", nesen viņai tika piedāvāts darījums, kas ļautu iegūt faktisku kontroli pār izdevumiem "Diena" un "Dienas bizness". Tomēr darījums neesot noticis. Ar izdevniecībām par pusotra miljona eiro piedziņu šobrīd tiesājas uzņēmums "Ostas parks", kura valdes loceklis, Anrija Lemberga paziņa Jānis Lācis apgalvo, ka Udalova viņa piedāvājumu esot noraidījusi.
Tikmēr "Dienas medijos" uzskata, ka tiesvedības patiesais mērķis ir traucēt abu redakciju darbību.
Oficiāli nu jau gandrīz trīs mēnešus uzņēmējai Udalovai piederošās izdevniecības MN un līdz ar to arī digitālā laikraksta "Neatkarīgā" jeb NRA galvenais redaktors kopš janvāra ir Ritums Rozenbergs. Ilgus gadus Rozenbergs kopā ar Uldi Dreiblatu, kurš pagājušajā vasarā no darba NRA aizgāja, rakstīja par Aivara Lemberga krimināllietu.
Portālā pat bija izveidota īpaša sadaļa "Lemberga lietas aizkulises", kas šobrīd ir likvidēta, taču ir atrodama arhīvā. Pēdējais radošā dueta raksts par prāvu publicēts pirms vairāk nekā deviņiem mēnešiem – 2022. gada jūnija sākumā.
Kāpēc tagad NRA Lemberga lieta vairs tik ļoti neinteresē? NRA jaunais galvenais redaktors Rozenbergs skaidro, ka šobrīd tajā esot iestājusies rutīna, un nu vienkārši jāgaida spriedums: "Pats interesantākais brīdis tiesvedībās ir, kad sniedz liecības liecinieki, un tas brīdis, kad tiek pārbaudītas liecības un dokumenti. Nu principā pārējais ir tāda rutīna tiesvediskā – pārbaudīt materiālus. Un otrajā instancē jau tika pieņemts lēmums lieciniekus nepārpratināt. Un caur to, nu, kāda jēga ir klausīties vēlreiz to pašu?"
Kopš pagājušā rudens NRA slejās daudz biežāk nekā Lembergs parādās citi vārdi, piemēram, Baltijas korporatīvās pārvaldības institūta vadītājs Andris Grafs. Viņš acīmredzami ir kritis vairāku NRA žurnālistu, tai skaitā paša Rozenberga, nežēlastībā. Tas notika neilgi pēc tam, kad institūts, ko publikācijās NRA dēvē par "Grafa kantori", no sava korporatīvo biedru loka izslēdza valsts uzņēmumu "Latvijas valsts meži" (LVM), pārmetot tam apšaubāmu praksi, kādā notika valdes locekļu atlase un ievēlēšana.
Rozenbergs gan noraida, ka NRA ietu LVM pavadā: "Tas ir skaidrojams ar manu lēmumu atspoguļot to, kāpēc "Mežiem" uzbruka par pārvaldību, un es sāku skatīties, kas tad ir tie uzbrucēji, un izrādījās, ka ir tāds Andris Grafs, kurš ir zināms "Vienotības" politiķis. Protams, šī tēma interesanta."
Vaicāts, vai tiešām tagad viņš ir uzzinājis par Baltijas korporatīvās pārvaldības institūtu, Rozenbergs saka: "Nē, es pirmo reizi neuzzināju, bet, nu, kantoris ir kantoris, biedrības ir daudzas, viņas strādā, bet kolīdz biedrības iesaistās kādā kadru pārbīdē, politikā, tā tas jautājums mums kļūst aktuāls."
Rozenbergs apgalvo, ka tēma nenāca kaut kur no malas vai no MN ģenerāldirektores, juristes Dainas Ločmeles. Viņa izdevniecībā ienāca pagājušajā vasarā kā oficiāli līdz pat 2022. gada decembrim nezināmo investoru pārstāve. Neoficiāli gan versijas par to, ka īpašniece ir Udalova, skanēja jau kopš pagājušā pavasara.
"de facto" gan neoficiāli, bet droši zināms, ka jau pagājušajā vasarā un rudenī NRA žurnālisti ir saņēmuši dažādus Ločmeles norādījumus par tematiem vai pat konkrētiem rakstiem. Atsevišķos gadījumos kā arguments tam, kas rakstos būtu jāpalabo, piesaukts pat īpašnieku viedoklis. Tas noticis laikā, kad galvenais redaktors bija no "Dienas" atnākušais Rolands Pētersons, kurš nu ir tagadējā redaktora Rozenberga vietnieks.
Vaicāts, vai MN īpašnieku vai ģenerālmenedžeres līmenī notiek redakcionālo lēmumu pārrunāšana, iesaistīšanās konkrētu tematu virzībā vai interese par konkrētu rakstu tapšanu un saturu, NRA galvenais redaktors Rozenbergs to noliedz: "Ar žurnālistiem es strādāju nemitīgi. Komunikācija notiek daudzas reizes dienā. Mums notiek arī kopējās sapulces un tā tālāk. (..) Ar mani – žurnālistiem. Ar menedžeri tiek risināti jautājumi par datoriem, galdiem, tādām lietām. (..) Viņa ir sajūsmā par rakstiem, par publikācijām, par to, bet "kā vajadzētu?" – tas ir pilnīgi redaktora jautājums, absolūti viennozīmīgi."
MN ģenerāldirektore Ločmele, kuru runāt ar "de facto" deleģēja ārzemēs esošā Udalova, pēc iepazīšanās ar jautājumiem paziņoja, ka intervijas vietā atbildēs rakstiski. Formālās un kodolīgās atbildēs viņa pauda, ka ar MN iegādes darījumu saistītie jautājumi ir komercnoslēpums un nav izpaužami, bet personāla izmaiņas esot normāls ikdienas process. Te gan jāpiebilst, ka no NRA ir aizgājuši ne tikai atsevišķi reportieri, bet arī ilggadējais galvenais redaktors Juris Paiders.
Jautājumus par redakcionālo politiku Ločmele pāradresēja Rozenbergam, bet uz "de facto" papildjautājumiem par to, vai MN vadība vai īpašnieki kaut kādā veidā kontrolē vai ietekmē saturu, viņa norādīja, ka "satura jautājumi ir tikai un vienīgi redakcijas pārziņā".
Ločmele gan neatbildēja uz jautājumu par MN īpašnieku iespējamo interesi par citiem Latvijas preses izdevumiem vai portāliem. To gan rakstiski "de facto" noliedz pati Anastasija Udalova: "Varu Jums apstiprināt, ka man nav nekāda sakara ar citu mediju iegādi – es un viss MN kolektīvs fokusējamies uz mūsu portāla un citu komunikācijas kanālu attīstību."
Iepriekšējais MN īpašnieks Nauris Kāpostiņš norādīja, ka ir parakstījis līgumu par informācijas neizpaušanu, tāpēc sīkāk nevarot komentēt neko, kas saistīts ar darījumu.
Īpašnieku maiņa, precīzāk – jauna igauņu investora ienākšana, pagājušā gada nogalē notikusi arī izdevniecībā "Dienas bizness" (DB), kas pārņēma arī "Dienas mediju" (DM) izdevumus. Līdzās Edgaram Kotam un "Dienas" galvenajam redaktoram Gatim Madžiņam DB īpašniekos tagad ir igauņu kokrūpnieks un triatlonists Maits Laidvē.
Drīz pēc tam pret abām izdevniecībām tiesā vērsās SIA "Ostas parks", kuras līdzīpašnieks un valdes loceklis ir Ventspils bijušā mēra dēla Anrija Lemberga paziņa Jānis Lācis.
Ekonomisko lietu tiesā "de facto" noskaidroja, ka "Ostas parks" prasībā norādīts: laikā no 2016. gada līdz 2020. gada rudenim uzņēmums ar SIA "Izdevniecība Dienas mediji" noslēdzis 20 aizdevuma līgumus un atbilstoši tiem aizdevis naudu. Līgumiem esot iestājušies atmaksas termiņi, bet aizdevuma atmaksa nav notikusi, un neatmaksāto aizdevuma summu pārsniedz pusotru miljonu eiro. Prasība solidāri vērsta arī pret izdevniecību "Dienas bizness".
Pirms vēršanās tiesā "Ostas parks" savu naudu mēģināja atgūt citādi, noskaidroja "de facto".
Lācis apstiprinoši atbildēja uz jautājumu, vai viņam ar Udalovu pēdējos gados ir bijusi kāda komunikācija saistībā ar mediju biznesu – piemēram, par parādsaistību pārdošanu: "2022. gada nogalē piedāvāju izskatīt tādu iespēju, bet šī ideja netika konkrēti attīstīta un nekādi darījumi nenotika."
Uz precizējošu jautājumu, vai runa ir par DM parādsaistībām, par kurām tagad būs tiesvedība, Lācis atzina: "Tai skaitā... bet intereses par to nebija, tāpēc tālāk tēma netika attīstīta."
"Dienas" galvenais redaktors Gatis Madžiņš, kurš šobrīd ir arī DB līdzīpašnieks un valdes loceklis, prasības pieteikuma saņemšanas vakarā 17. februārī mīklaini ietvītoja: "Šodien saņēmām arī vēstuli no tiem, kas grib atpakaļ veco establišmentu. Izskatās, ka [emocijzīme – plīša lācītis] sarūpējis 3A jaunu krimināllietu. Turpinājums pavisam drīz."
Vai ar rotaļu lācīša emocijzīmi viņš bija domājis Jāni Lāci un vai ar 3A – par oligarhiem vai dažkārt par "brāļiem Roulendiem" dēvētos Aivaru Lembergu, Andri Šķēli un Aināru Šleseru? Madžiņš to nekomentē, jo to viņam esot liedzis juridiskās palīdzības sniedzējs, kurš vispār neatļauj sniegt interviju.
Tomēr rakstiski komentāru par "Ostas parka" prasību izdevniecība "Dienas mediji" gan sniedza: "SIA "Ostas parks" celto prasību uzskatām par nepamatotu. Prasības celšanas mērķis ir traucēt uzreiz divu neatkarīgu mediju darbību. SIA "Ostas parks" nav iesniedzis gada pārskatus un ar prasību, iespējams, cenšas izvairīties no nodokļu nomaksas, ar saimniecisko darbību nesaistītus izdevumus tagad cenšoties pārdēvēt par aizdevumiem un izmantojot tam tiesu kā instrumentu. Tādēļ plānojam uz tiesu kā lieciniekus aicināt arī virkni tieši un netieši iesaistīto personu, kurām tiesā nāksies liecināt, apzinoties likuma bardzību nepatiesu liecību sniegšanas gadījumā."
Lai gan Udalova savu interesi par citiem medijiem, tātad arī par "Dienu" un DB noliedz, MN iegāde nav viņas pirmie soļi Latvijas presē. Pirms pāris gadiem viņa uz brīdi pabija žurnāla "Forbes" izdevēja padomē.
Žurnāla galvenā redaktore un izdevēja īpašniece Katrīna Iļjinska stāsta, ka padomi bija izveidojusi viņa, un katram tajā bijusi sava loma. No Udalovas viņa cerēja saņemt investīcijas žurnāla darbībai – par gadu padomē Udalova samaksāja 30 tūkstošus eiro. Padomē bija arī Mārcis Martinsons, kura tēva, vairākos kriminālprocesos iesaistītā uzņēmēja Māra Martinsona, loma būtu nodrošināt žurnālam reklāmas naudas plūsmu. Padomē iecelts arī skandalozais sabiedrisko attiecību speciālists Kārlis Gudonis – jo vajadzējis trešo cilvēku.
Udalova gan vairāk nekā pirms gada padomi pameta un arī par "Forbes" līdzīpašnieci nekļuva. Kad Iļjinsku pagājušajā vasarā uz tikšanos uzaicināja MN prokūriste Ločmele, viņa iedomājās, ka varbūt Udalovai tomēr esot vēlme veidot lielāku koncernu.
"Tomēr "Neatkarīgā" nav biznesa medijs, un "Forbes" ir, tāpēc tie nekādā veidā nekonkurē. Tad es padomāju, ja jau viņai ir tik nopietni nolūki... Tad es satikos ar Dainu, viņa gan neko neteica, noliedza visādi, ka tur Anastasija Udalova būtu kaut kur tuvumā. Viņa teica, ka nevarot atklāt investorus," stāsta Iļjinska.
Tomēr tikšanās ar MN prokūristi mērķis gan izrādījies cits, stāsta "Forbes" galvenā redaktore: "Mēs satikāmies, un viņa man vienkārši piedāvāja algotu darbu, lai es eju no "Forbes" uz "Neatkarīgo", par ko es vispār biju pilnīgi apjukusi. Nu kāpēc lai jebkurš cilvēks, mēģinot uztaisīt savu biznesu, ietu strādāt, atsakoties no savām interesēm, citā medijā, turklāt vēl , teiksim tā, ar apšaubāmu reputāciju. Tāpēc es atteicu."
"de facto" zināms, ka MN visai aktīvi meklē darbiniekus, piemēram, no "Dienas" uz NRA ir pārgājuši trīs žurnālisti, taču aicināta tika arī vairāki citi. "de facto" intervijas laikā NRA galvenais redaktors Rozenbergs pauda gatavību aicināt darbā arī "de facto" žurnālistu.
Aicināti tiek cilvēki arī no citām jomām. Piemēram, sabiedrisko attiecību speciālists Jurģis Liepnieks, vaicāts, vai viņam bijis darba piedāvājums no NRA un kāpēc viņš tam nepiekrita, "de facto" norādīja, ka nevēloties to komentēt.
NRA portāls ir nolēmis attīstīt arī krievu valodas versiju ar oriģinālsaturu, "de facto" apstiprināja galvenais redaktors. Acīmredzot, tieši šai pozīcijai domāts Nodarbinātības valsts aģentūras mājaslapā publicētais sludinājums, kur starp darba prasībām ir vairāki punkti, kas priekšrocības dotu personai ar darba pieredzi un labām zināšanām par Krievijas iekšpolitiku.
