"Man bija šoks. Zaļas egles ir nokaltušas." Kas jāzina par dabas vērtībām privātajos mežos

Latvijā sastopamie biotopi

Kā norāda Dabas aizsardzības pārvalde, biotops jeb dzīvotne ir vides elementu kopums, kas nodrošina specifiskus dzīves apstākļus noteiktām, tieši tam raksturīgām augu un dzīvnieku sugām. Tā ir dabiska, apdzīvota vide, kurā dzīvi organismi spēj vairoties, augt un pastāvēt.

Mūsdienās Latvijā lielākā daļa biotopu ir cilvēka darbības ietekmēti, daļa pat ir cilvēka veidoti. Biotopus parasti klasificē pēc tajos sastaptajiem augiem, kas veido mikroklimatu un augsni. Pēc augu sugu kopuma, kas aug kādā noteiktā vietā, var spriest gan par klimatu, mitrumu un augsni, gan arī par dzīvnieku sugām, kādas šajā vietā varētu būt sastopamas.

Ne visi biotopi ir aizsargājami, tomēr pārsvarā, izmantojot terminu "biotops", tas tiek attiecināts tieši uz aizsargājamām dzīvotnēm.

Aizsargājamie biotopi atšķiras ar to, ka ir salīdzinoši reti sastopami vai nu dabas apstākļu dēļ, piemēram, dolomītu atsegumi, vai cilvēka saimnieciskās darbības dēļ – piemēram, veci skujkoku meži.

Tā ir Latvijas dabas neskartākā un daudzveidīgākā daļa, un tajos mīt īpaši aizsargājamas sugas, kas citos apstākļos nevarētu izdzīvot. Latvijā sastopamos aizsargājamos biotopus var iedalīt septiņās lielās grupās, kas savukārt iedalās dažādos biotopu veidos:

Agresīvais kaitēklis iznīcinājis mežu

Nepatīkamu situāciju piedzīvojis mežsaimnieks Jānis Driba, kuram pieder mežs Gaujas nacionālā parka teritorijā. Viņa mežā egļu astoņzobu mizgrauži iznīcinājuši egles.

Atminoties brīdi, kad konstatēja iznīcinātās egles, viņš saka: "Man bija šoks, ka zaļas egles ir nokaltušas. Process ir pilnīgi apstājies. Mani interesē, kas notiks tālāk. Kāds ir tālākais risinājums? Atbildi neesmu saņēmis."

"2022. gadā novēroju egļu kalšanu. Egles bija aptuveni 80-100 gadus vecas. Teritorijas atrodas kultūrvēsturiskajā teritorijā, tāpēc neko daudz darīt nedrīkstēju. Rudenī novēroju, ka masveidā bojāti koki.

Vērsos Valsts mežu dienestā. Atbrauca mežzinis, kurš konstatēja, ka mizgrauzis ir nopostījis 10 hektārus meža. Cita varianta nebija kā sanitārā kailcirte. Pēc vairākām dienām mežzinis paziņoja, ka tomēr sanitārās kailcirtes nebūs, jo mežā ir konstatēts biotops, par kuru es nebiju informēts," stāsta Driba.

Tas nozīmē, ka meža īpašnieks nevar veikt nekādu mežsaimniecisko darbību.

"Pašlaik mežs ir nokaltis. Šogad uzrakstīju iesniegumu Valsts mežu dienestā, kas tālāk nosūtīja tālāk Dabas aizsardzības pārvaldei. Pagaidām neesmu saņēmis konkrētu atbildi," viņš piebilst.

Vaicājot par atbalstu no valsts iestādēm, Driba nosaka: "Ja ir aizliegts mežistrādes process, es drīkstu pieteikties atbalsta maksājumiem. Ja valstij nav līdzekļu, tad ir iespējams atteikums. Tā ir ļoti nenoteikta situācija."

Atrod visai daudz biotopu

Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks saka, ka jautājums par finansējumu ir sāpīgs.

"Meža īpašnieki saimniekojot nodrošinājuši, ka tiek atrasts gana daudz biotopu. Diemžēl tā situācija ir tāda, ka meža īpašnieks cieš. Kompensācija, kas ir paredzēta, ir nesamērīgi maza, ja tā nav taisnīga.

Koksnes vērtība pieaugušā mežā var sasniegt 10 000, 15 000 un pat vairāk tūkstošu eiro. Tajā brīdī, ja meža īpašniekam nosaka saimnieciskās darbības ierobežojumu, tad iespēja saņemt kompensāciju ir tāda, ka tie ir 160 eiro par hektāru gadā.

Ja cilvēks jau ir cienījamā vecumā un rēķinājās, ka mežs būs viņa pensijas kapitāls, tad cilvēks ir nostādīts neapskaužamā situācijā. Arī maksājot 160 eiro par hektāru gadā, ir jāpaiet 100 gadiem, lai tiktu kompensēta audzes vērtība, kāda ir. Jārēķina, ka mežs turpina augt," saka eksperts.

Raugoties no mežu īpašnieku viedokļa, Arnis Muižnieks uzsver, ka situācija ir nepatīkama.

"Ir skaidrs, ka dabas vērtības ir jāaizsargā, bet tad ir jāizveido taisnīga kompensāciju sistēma. Situācija gan ar Eiropas, gan Latvijas finansējumu ir gaužām bēdīga," viņš piebilst.

Muižnieks gan norāda, ka meža īpašniekiem var būt arī nekustamā īpašuma nodokļa atlaides.

"Taču īpašumos var atrasties ļoti vērtīga koksne. Tad nodokļa atlaide ir ļoti niecīgs atbalsts. Varētu teikt, ka meža īpašnieks principā atbalstu neizjūt," piebilst Muižnieks.

Tā kā pēdējo gadu laika apstākļi ir bijuši īpaši labvēlīgi egļu astoņzobu mizgraužiem, Muižnieks norāda, ka cīņa ar tiem ir neatrisināts jautājums arī īpaši aizsargājamās teritorijās, gan tamdēļ, ka meža īpašnieki tajās ir ierobežoti cīņā ar mizgrauzi, izcērtot svaigi invadētos kokus, gan tamdēļ, ka mizgraužu savairošanās šādās teritorijās apdraud arī blakus esošos saimnieciskos mežus.

Raksts tapis sadarbībā ar PEFC.