O, 21.03.2023.
"Man bija šoks. Zaļas egles ir nokaltušas." Kas jāzina par dabas vērtībām privātajos mežos
Foto: Happy Hirtzel/Shutterstock
"Man bija šoks. Zaļas egles ir nokaltušas." Kas jāzina par dabas vērtībām privātajos mežos
Facebook Telegram Draugiem Twitter Whatsapp
Comments

Latvijas mežos satopamas dažādas dabas vērtības. Arī privātajos mežos. Lai apzinātu vērtīgo biotopu izplatību Latvijā, ir veikta biotopu inventarizācija,  piesaistot ekspertus, kuri noteica, vai un kādi biotopi atrodas konkrētajā teritorijā un kāda ir to kvalitāte. Taču var būt arī situācijas, kad mežu īpašniekiem nav zināma informācija par aizsargājamiem biotopiem viņu mežos. Kas jāzina par Latvijas dabas vērtībām un kas notiek, ja pēkšņi tiek aizliegta saimnieciskā darbība dabas vērtību dēļ?

Latvijā sastopamie biotopi

Kā norāda Dabas aizsardzības pārvalde, biotops jeb dzīvotne ir vides elementu kopums, kas nodrošina specifiskus dzīves apstākļus noteiktām, tieši tam raksturīgām augu un dzīvnieku sugām. Tā ir dabiska, apdzīvota vide, kurā dzīvi organismi spēj vairoties, augt un pastāvēt.

Mūsdienās Latvijā lielākā daļa biotopu ir cilvēka darbības ietekmēti, daļa pat ir cilvēka veidoti. Biotopus parasti klasificē pēc tajos sastaptajiem augiem, kas veido mikroklimatu un augsni. Pēc augu sugu kopuma, kas aug kādā noteiktā vietā, var spriest gan par klimatu, mitrumu un augsni, gan arī par dzīvnieku sugām, kādas šajā vietā varētu būt sastopamas.

Ne visi biotopi ir aizsargājami, tomēr pārsvarā, izmantojot terminu "biotops", tas tiek attiecināts tieši uz aizsargājamām dzīvotnēm.

Aizsargājamie biotopi atšķiras ar to, ka ir salīdzinoši reti sastopami vai nu dabas apstākļu dēļ, piemēram, dolomītu atsegumi, vai cilvēka saimnieciskās darbības dēļ – piemēram, veci skujkoku meži.

Tā ir Latvijas dabas neskartākā un daudzveidīgākā daļa, un tajos mīt īpaši aizsargājamas sugas, kas citos apstākļos nevarētu izdzīvot. Latvijā sastopamos aizsargājamos biotopus var iedalīt septiņās lielās grupās, kas savukārt iedalās dažādos biotopu veidos:

  • Meži un krūmāji - šī grupa ietver vecus, cilvēka darbības maz skartus mežus (veci skujkoku un platlapju meži, nogāžu un gravu meži, staignāju meži, purvaini meži u.c.), kuros mīt, piemēram, melnais stārķis un plēsīgie putni, jo koki ir pietiekoši resni, lai izturētu lielo ligzdu svaru. Ilgstoši netraucētās vietās var atrast sūnu, ķērpju un sēņu sugas, kas ļoti lēni izplatās un vairs nav sastopamas mežos, kuros regulāri notiek saimnieciskā darbība. Šajā grupā ietilpst arī reti sastopami mežu veidi, piemēram, ozolu, liepu, skābaržu meži, kā arī kadiķu audzes un virsāji.
  • Zālāji - veidojušies ilgstošas tradicionālās apsaimniekošanas (pļaušana, ganīšana) ietekmē, bez uzaršanas, sēšanas un mēslošanas ar minerālmēsliem. Atšķirībā no intensīvi apsaimniekotiem zālājiem tiem raksturīga ļoti liela sugu daudzveidība - te aug 1/3 daļa no visām Sarkanās Grāmatas sugām. Latvijā ir izdalīti vairāk nekā 10 aizsargājamu zālāju biotopu, piemēram, piejūras zālāji, smiltāju zālāji, palieņu zālāji, mēreni mitras pļavas, sugām bagātas ganības un ganītas pļavas, u.c.
  • Saldūdeņi - piesārņojuma maz ietekmēti ezeri (ezeri ar mieturaļģu augāju, distrofi ezeri u.c.), neregulētas upes (piemēram, upju straujteces un dabiski upju posmi) un karsta kritenes).
  • Jūras un iesāļu augteņu biotopi - biotopi, kas atrodas gan jūrā, gan jūras krastā, tiešā jūras ūdens ietekmē (smilts sēkļi jūrā, akmeņu sēkļi jūrā, akmeņainas pludmales, jūras stāvkrasti u.c.).
  • Piejūras un iekšzemes kāpu biotopi - atrodas uz vēja veidotām smilšu kāpām. Daļā biotopu joprojām notiek aktīva smilšu kustība (priekškāpas, pelēkās kāpas, klajas iekšzemes kāpas). Augu valsts ir piemērojusies regulārai aprakšanai smiltīs, mīt sugas, kam mājvietu veidošanai nepieciešami atklāti smilšu laukumi, piemēram, jūrmalas smilšvabole, smilšu krupis. Daļā biotopu smilšu kustība ir pierimusi, un tās apaugušas ar mežu (mežainas piejūras kāpas).
  • Purvi - pārmitrām vietām raksturīga savdabīga augu un dzīvnieku valsts. Tie nereti veidojušies ļoti lēnām, ilgā periodā - augstajos purvos kūdra veidojas ar ātrumu 1 mm gadā. Šajā grupā ietilpst arī pārejas purvi un slīkšņas, kaļķainie zāļu purvi ar lielu orhideju bagātību, kā arī avoti un avoksnāji.
  • Iežu atsegumi un alas - smilšakmens atsegumi, dolomītu (karbonātiežu) atsegumi un netraucētas alas. Ne tikai reti sastopami dabas apstākļu dēļ, bet atsegumi ir arī mājvieta retām augu un sūnu sugām, bet alas - ziemošanas vieta sikspārņiem.

Agresīvais kaitēklis iznīcinājis mežu

Nepatīkamu situāciju piedzīvojis mežsaimnieks Jānis Driba, kuram pieder mežs Gaujas nacionālā parka teritorijā. Viņa mežā egļu astoņzobu mizgrauži iznīcinājuši egles.

Atminoties brīdi, kad konstatēja iznīcinātās egles, viņš saka: "Man bija šoks, ka zaļas egles ir nokaltušas. Process ir pilnīgi apstājies. Mani interesē, kas notiks tālāk. Kāds ir tālākais risinājums? Atbildi neesmu saņēmis."

"2022. gadā novēroju egļu kalšanu. Egles bija aptuveni 80-100 gadus vecas. Teritorijas atrodas kultūrvēsturiskajā teritorijā, tāpēc neko daudz darīt nedrīkstēju. Rudenī novēroju, ka masveidā bojāti koki.

Vērsos Valsts mežu dienestā. Atbrauca mežzinis, kurš konstatēja, ka mizgrauzis ir nopostījis 10 hektārus meža. Cita varianta nebija kā sanitārā kailcirte. Pēc vairākām dienām mežzinis paziņoja, ka tomēr sanitārās kailcirtes nebūs, jo mežā ir konstatēts biotops, par kuru es nebiju informēts," stāsta Driba.

Tas nozīmē, ka meža īpašnieks nevar veikt nekādu mežsaimniecisko darbību.

"Pašlaik mežs ir nokaltis. Šogad uzrakstīju iesniegumu Valsts mežu dienestā, kas tālāk nosūtīja tālāk Dabas aizsardzības pārvaldei. Pagaidām neesmu saņēmis konkrētu atbildi," viņš piebilst.

Vaicājot par atbalstu no valsts iestādēm, Driba nosaka: "Ja ir aizliegts mežistrādes process, es drīkstu pieteikties atbalsta maksājumiem. Ja valstij nav līdzekļu, tad ir iespējams atteikums. Tā ir ļoti nenoteikta situācija."

Atrod visai daudz biotopu

Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks saka, ka jautājums par finansējumu ir sāpīgs.

"Meža īpašnieki saimniekojot nodrošinājuši, ka tiek atrasts gana daudz biotopu. Diemžēl tā situācija ir tāda, ka meža īpašnieks cieš. Kompensācija, kas ir paredzēta, ir nesamērīgi maza, ja tā nav taisnīga.

Koksnes vērtība pieaugušā mežā var sasniegt 10 000, 15 000 un pat vairāk tūkstošu eiro. Tajā brīdī, ja meža īpašniekam nosaka saimnieciskās darbības ierobežojumu, tad iespēja saņemt kompensāciju ir tāda, ka tie ir 160 eiro par hektāru gadā.

Ja cilvēks jau ir cienījamā vecumā un rēķinājās, ka mežs būs viņa pensijas kapitāls, tad cilvēks ir nostādīts neapskaužamā situācijā. Arī maksājot 160 eiro par hektāru gadā, ir jāpaiet 100 gadiem, lai tiktu kompensēta audzes vērtība, kāda ir. Jārēķina, ka mežs turpina augt," saka eksperts.

Raugoties no mežu īpašnieku viedokļa, Arnis Muižnieks uzsver, ka situācija ir nepatīkama.

"Ir skaidrs, ka dabas vērtības ir jāaizsargā, bet tad ir jāizveido taisnīga kompensāciju sistēma. Situācija gan ar Eiropas, gan Latvijas finansējumu ir gaužām bēdīga," viņš piebilst.

Muižnieks gan norāda, ka meža īpašniekiem var būt arī nekustamā īpašuma nodokļa atlaides.

"Taču īpašumos var atrasties ļoti vērtīga koksne. Tad nodokļa atlaide ir ļoti niecīgs atbalsts. Varētu teikt, ka meža īpašnieks principā atbalstu neizjūt," piebilst Muižnieks.

Tā kā pēdējo gadu laika apstākļi ir bijuši īpaši labvēlīgi egļu astoņzobu mizgraužiem, Muižnieks norāda, ka cīņa ar tiem ir neatrisināts jautājums arī īpaši aizsargājamās teritorijās, gan tamdēļ, ka meža īpašnieki tajās ir ierobežoti cīņā ar mizgrauzi, izcērtot svaigi invadētos kokus, gan tamdēļ, ka mizgraužu savairošanās šādās teritorijās apdraud arī blakus esošos saimnieciskos mežus.

Raksts tapis sadarbībā ar PEFC

Tēmas
Redaktors iesaka
Lasītākais šobrīd
Nepalaid garām
Uz augšu