Turcijas prezidents lūdz parlamentu balsot par Somijas pievienošanos NATO

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans.
Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans. Foto: Drop of Light/Shutterstock

Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans piektdien lūdzis parlamentu balsot par Somijas pieteikumu pievienoties NATO.

"Mēs esam nolēmuši mūsu parlamentā sākt Somijas pievienošanās NATO protokolu," pēc sarunām ar Somijas kolēģi Sauli Nīnisti sacīja Erdogans.

Turcijai ir "pozitīva pieeja" jautājumam par Somijas pievienošanos NATO, jo Somija spērusi "patiesus un konkrētus soļus" terorisma apkarošanas jomā, Ankarā ar Nīnisti kopīgā preses konferencē sacīja Erdogans.

Ankaras atbalsts Zviedrijas dalībai NATO būs atkarīgs no Stokholmas atbildes uz Turcijas prasībām, ieskaitot 120 cilvēku, ko Turcija uzskata par "teroristiem", repatriāciju, norādīja Erdogans.

Viņš arī pauda cerību, ka parlaments ratificēs Somijas pieteikumu dalībai NATO līdz Turcijas prezidenta un parlamenta vēlēšanām 14.maijā.

Turcijai ir atšķirīga nostāja pret Somiju un Zviedriju, jo pēdējā "atvērusi savas rokas" "teroristu" grupējumiem, kamēr ar Somiju "šādas problēmas nav".

Erdogans arī kritizēja Zviedriju, ka tā pieļauj "teroristu" grupējumu demonstrācijas savā teritorijā.

Turcijas prezidents sacīja, ka ir parakstījis dokumentu par Somijas dalību NATO. Lēmums vispirms ir jāapstiprina parlamenta ārlietu komitejā, un tad arī pašam parlamentam.

Sagaidāms, ka parlaments, kur dominē Erdogana partija un tās sabiedrotie, Somijas lūgumu apstiprinās.

"Tas stiprinās Somijas drošību, tas stiprinās Zviedrijas drošību, un tas stiprinās NATO drošību," video vēstījumā jau pēc Erdogana paziņojuma norādīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Viņš arī pauda cerību, ka Turcijas parlaments šajā jautājumā balsos, "cik vien drīz iespējams".

Stoltenbergs atkārtoja, ka iestāšanās process jau uzlabojis abu ziemeļvalstu drošības situāciju.

"Tas ir neiedomājami, ka NATO varētu nereaģēt, ja Somijai vai Zviedrijai tiktu uzbrukts. Viņu drošība NATO ir svarīga," uzsvēra Stoltenbergs.

Pagājušā gada maijā Zviedrija un Somija iesniedza pieteikumu dalībai NATO, kas jāapstiprina visām 30 NATO dalībvalstīm. Abas valstis paudušas cerību tikt uzņemtas aliansē līdz NATO samitam jūlijā Viļņā.

Turcija un Ungārija ir vienīgās NATO dalībvalstis, kuras joprojām nav ratificējušas Somijas un Zviedrijas lūgumus pievienoties. Ungārija ir paziņojusi, ka plāno apstiprināt Zviedrijas un Somijas pievienošanos, paziņojot, ka tai nav iebildumu. Turcija ir paziņojusi, ka ir gatava apstiprināt Somijas uzņemšanu, taču bremzē Zviedrijas pievienošanos aliansei.

Turcija pārmet Zviedrijai, ka tā neizturas pietiekami stingri pret cilvēkiem un organizācijām, ko Ankara uzskata par teroristiskām.

Janvāra beigās Turcija atcēla februārī plānotās konsultācijas ar Zviedriju un Somiju. Ankara šādi reaģēja uz Korāna dedzināšanu galēji labējo protesta akcijā pie Turcijas vēstniecības Stokholmā.

Sarunas atsākās 9.martā Briselē. Zviedrijas sarunvedējs paziņoja, ka tikšanās laikā Turcija likusi skaidri saprast, ka, pēc tās domām, Zviedrija vēl nav spējusi iemantot Turcijas atbalstu, bet pret Somiju iebildumi netika celti.

Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons otrdien atzina, ka pieaugusi iespējamība, ka Somija iestāsies NATO pirms Zviedrijas.

Vienlaikus Kristersons pauda pārliecību, ka Zviedrijai galu galā izdosies iestāties NATO.

"Runa nav par to, vai Zviedrija kļūs par NATO locekli, bet kad tieši," sacīja premjers.

Viņš arī uzsvēra, ka ar drošības garantijām, kas aptver Zviedriju iestāšanās procesa laikā, Zviedrija atrodas lielākā drošībā nekā pirms procesa sākuma, un tā tas paliks arī tad, ja Somija iestāsies NATO pirms Zviedrijas.

Nīniste solīja turpināt atbalstīt Zviedrijas uzņemšanu NATO, piebilstot, ka apspriedis šo jautājumu ar Kristersonu.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu