Banka: Gada laikā ievērojami mazinājusies iedzīvotāju spēja atļauties jaunu mājokli

LETA
Daudzdzīvokļu nams tumsā.
Daudzdzīvokļu nams tumsā. Foto: Serg_1974/Shutterstock.com

Pagājušā gada ceturtajā ceturksnī ģimene ar vidējiem ienākumiem joprojām varēja atļauties iegādāties nelielu dzīvokli Rīgā, tomēr pēdējā gada laikā iespējas atļauties jaunu mājokli ir būtiski mazinājušās, pavēstīja "Swedbank" pārstāvji, atsaucoties uz jaunākajiem Mājokļu pieejamības indekss (MPI) datiem.

"Swedbank" MPI atspoguļo vidējas mājsaimniecības iespējas ar hipotekārā kredīta palīdzību iegādāties 55 kvadrātmetrus lielu dzīvokli Rīgā. Ņemot vērā vidējo procentu likmi un mājokļa cenu, tiek aprēķināti parādsaistībām novirzāmie ikmēneša maksājumi, un tie tiek pretstatīti pusotras vidējās neto algas attīstībai attiecīgajā pilsētā.

Savukārt "Swedbank" galvenās ekonomistes vietas izpildītāja Agnese Buceniece skaidro, ka kopumā aktivitāti mājokļu tirgū ir nelabvēlīgi ietekmējusi mājokļu pieejamības mazināšanās. "Swedbank" noslēgto darījumu skaits 2022.gada ceturtajā ceturksnī samazinājies par nepilniem 9% salīdzinājumā ar to pašu periodu 2021.gadā.

Dati par noslēgtajiem pirkuma darījumiem liecina, ka dzīvokļu cenu kāpums Rīgā mazliet samazinājies - viena kvadrātmetra vidējā cena bija par 7,5% lielāka nekā gadu iepriekš.

"Cenu kāpums gan bijis būtiski straujāks mājokļiem tikko uzbūvētās, salīdzinoši jaunās vai renovētās ēkās. Tajā pašā laikā dzīvokļu cenas energo-neefektīvās sērijveida ēkās gada otrajā pusē saruka līdz ar pieprasījumu - ceturtajā ceturksnī tās bija aptuveni tādas pašas kā gadu iepriekš," norāda Bauceniece.

"Swedbank" prognozē, ka Eiropas Centrālā Banka (ECB) vēl līdz vasarai turpinās celt procentu likmes, bet gada otrajā pusē tās vairs nemainīs. ECB noguldījumu iespējas likme, kas ietekmē arī EURIBOR likmi, pieaugs vēl par 0,5 procentpunktiem, sasniedzot 3,5%, kas vēl nedaudz palielinās hipotekārā kredīta procentu likmes un nelabvēlīgi ietekmēs mājokļu pieejamību pirmajā pusgadā.

Ņemot vērā vājāku pieprasījumu, "Swedbank" paredz, ka vidējā mājokļu cena nostabilizēsies vai nedaudz saruks. Cenu dinamika gan atšķirsies dažādos segmentos, piemēram, cenu kritumu patlaban nav pamata gaidīt pirmreizējā tirgū, kur joprojām noteikumus diktē augstās būvniecības izmaksas, norāda bankā.

Vienlaikus "Swedbank" pārstāvji min, ka, ja procentu likmes un dzīvokļu cenas saglabātos šī brīža līmenī, ar algu pieaugumu būtu gana, lai panāktu mājokļu pieejamības uzlabošanas līdz gada beigām.

Bankā prognozē, ka algu kāpums šogad gaidāms ap 8,5%, un to veicinās gan darbaspēka trūkums, gan arī minimālās algas celšana. Savukārt spriedzes veidošanās finanšu tirgos, visticamāk, nobremzēs procentu likmju pieaugumu, kas nozīmē, ka Latvijā atrodamies jau tuvu mājokļu pieejamības zemākajam punktam.

Komentējot šī gada tendences, "Swedban" pārstāvji min, ka klientu interese par jauna mājokļa iegādi šī gada pirmajos mēnešos, salīdzinot ar pērnā gada nogali, palielinājusies par 30%, tomēr salīdzinājumā ar 2022.gada sākumu iedzīvotāju pārliecība par savu spēju iegādāties jaunu mājokli ir samazinājusies par 17%.

Kā liecina "Swedbank" un pētījumu kompānijas SKDS veiktās aptaujas dati, katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs tuvāko divu gadu laikā plāno iegādāties vai būvēt jaunu mājokli, bet vēl 37% to vēlētos, bet šobrīd neredz tādu iespēju.

Aptaujā arī secināts, ka 38% aptaujāto respondentu drīzāk aktuāla ir esošā mājokļa uzlabošana un labiekārtošana.

Bankā secināts, ka šajā jomā pēdējo trīs gadu laikā nav novērojamas būtiskas izmaiņas, un tendences saglabājušās līdzīgas. Tie, kuri tuvāko divu gadu laikā plāno iegādāties vai būvēt sev jaunu mājokli, lielākoties lūkojas pēc privātmājas (53%), kam seko interese par dzīvokli jaunajā projektā (15%) vai padomju laikā celtā sērijveida daudzdzīvokļu mājā (12%).

"Swedbank" Finanšu institūta eksperte Evija Kropa norāda, ka šogad izteiktāka nekā jebkad iepriekš pētījuma veikšanas vēsturē ir iedzīvotāju vēlme pēc privātmājas iegādes vai būvniecības, toties sarūk interese par dzīvokļiem padomju laikā celtās sērijveida daudzdzīvokļu mājās.

"Pārsteigums un jauna tendence, kas novērojama iedzīvotāju aptaujā, ir vēlme iegādāties vai būvēt mājokli lauku apvidū - šādu izvēli respondenti minējuši visbiežāk, uz to norāda teju katrs trešais," komentē Kropa, piebilstot, ka lielākoties tie, kas lauku apvidū plāno iegādāties vai būvēt privātmāju, savu izvēli pamato ar ienākumu palielināšanos, pārliecību par stabilu darbu vai vispārīgu iespēju mainīt mājokļa atrašanās vietu.

"Swedbank" norāda, ka, līdzīgi kā iepriekš veiktajos pētījumos, arī šogad galvenie faktori, kuri pozitīvi ietekmējuši vai paātrinājuši mājokļa iegādes plānus, ir stabils darbs (37%), ienākumu pieaugums (32%), pietiekami oficiālie ienākumi, lai kvalificētos kredīta ņemšanai (24%), īpašums, kas atbilst vēlmēm (23%) un pārliecība, ka tā varētu būt laba investīcija (22%).

Salīdzinot ar 2022.gada aptauju, ir samazinājies to iedzīvotāju īpatsvars, kam ir pietiekami uzkrājumi pirmās iemaksas veikšanai - attiecīgi no 26% uz 13%.

Aptaujas datī rāda, ka tieši nespēja atļauties jauna mājokļa iegādi vai būvniecību arī šogad ir galvenais šķērslis, jo īpašumi ir pārāk dārgi, ko atzīst 54% respondentu. Tikmēr 38% iedzīvotāju, kuriem ir aktuāla mājokļa iegāde vai būvniecība, norāda, ka to būtiski ietekmē pašreizējā inflācija, jo ikmēneša rēķinu apmaksa jau rada spriedzi. Vēl 33% šķietami varētu atļauties jaunu mājokli, taču pašreizējais nekustamā īpašumu cenu līmenis šķiet neadekvāti augsts, bet 31% plānus negatīvi ietekmējušas pieaugušās aizdevumu procentu likmes.

Aptauju veica pētījumu centrs SKDS šī gada februārī, aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotājus 18-75 gadu vecumā.

Pēc aktīvu apmēra "Swedbank" ir lielākā banka Latvijā.

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu