Pavasara iesaukums var traucēt Krievijai papildināt vienības frontē, ziņo ISW

Analītiķu vērtējumā Krievijas prezidents Vladimirs Putins uzskata, ka viņa varas stabilitātei būtu bīstami sūtīt karā jauniesauktos, tādēļ viņš izvēlējies rezervistu mobilizāciju un brīvprātīgo iesaukšanu.

Kā secinājuši ISW analītiķi, tas nozīmē, ka jauniesaukto sūtīšana uz fronti nav gaidāma, tomēr viņu apmācībām ir nepieciešama infrastruktūra.

"Krievijas mācību kapacitāte ir ierobežota, un tas, ka to aizņems jauniesauktie, kuri 2023. gadā nekaros Ukrainā, liedz Kremlim iespēju apmācīt rezervistus un brīvprātīgos, kuri karos," lasāms institūta ziņojumā.

Analītiķi pieļauj, ka Krievija varētu censties vienības Ukrainā papildināt, piespiežot vai pierunājot daļu obligāto dienestu pabeigušo parakstīt līgumu, jo šie cilvēki jau ir nedaudz sagatavoti karošanai.

"Tomēr nav skaidrs, cik veiksmīgi tas varētu izdoties," atzīst ISW eksperti.

Jau vēstīts, ka Krievijā 1. aprīlī sāksies jauna līgumkaravīru uzņemšana armijā ar mērķi papildināt bruņoto spēku rindas ar vēl 400 000 vīru.

Atbilstoši oficiālajai informācijai kopš septembra "daļējās mobilizācijas" ietvaros dienestā iesaukti vairāk nekā 330 000 Krievijas pilsoņu. Oktobra beigās aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu sniedza atskaiti par mobilizācijas noslēgumu.

Pēc tam arī Putins apliecināja, ka iesaukums ir beidzies, tomēr atbilstošu rīkojumu neparakstīja. Tādējādi oficiāli Krievijā mobilizācija turpinās.

Ukrainas armijas sniegtā informācija liecina, ka kopš pagājušā gada 24.februāra, kad Krievija sāka atkārtoto iebrukumu Ukrainā, krituši gandrīz 173 000 Krievijas karavīru.